Manai omei bija ap 80, kad viņa uzcirtās vakarkleitā un aizgāja uz kultūras namu, kur jauniešiem tusiņš. Nostājās ieejas durvīs un pateica, ka neviena meitene ar garajām biksēm netiks ielaista, jo uz balli jānāk kleitā. Kluba zāle pilna ar puišiem, meitenes gandrīz nevienas. vairākas stundas pagāja, kamēr kasiere iedomājās aiziet un paskatīties, kas notiek pie ieejas.
Kaut man Dieviņš dotu prātu, lai es tā nedarītu.
Vienreiz viņa iedomājās apsveikt kolhoza priekšsēdētāju Jāni. Pirms Līgosvētkiem naktī nopļāva visas ciemata grāvmalas un neapkoptos laukumiņus. Otrā rītā Jānis mēms no brīnumiem. Ciemats nekad nav bijis tik sakopts.
Bet omei bija jānomet vairāki kg, lai ietiktu balles kleitā, kas arī tika panākts.
Lai dzīvo Omes!