Nekad negribēju stŗādāt profesijā , kas pēc augstskolas piespiedu kārtā sanāca , esmu strādājusi daudzās citās jomās , bet dzīve visu noliek savā vietā , tagad mana iegūtā profesija ir pieprasīta , esmu tajā atgriezusies , apmierināta un bezdarba tuvošanos nejūtu.

Oj ,dzīve raiba kā zirga deķis .
Jaunībā viss bija ,ko sirds vēlējās un kam pieslējās ,tad ģimene ,bērni ,dzīves vietas maiņa ,un atkal darbs par mazu aldziņu ,toties māja pāri ielai ,pie viena pieskatāma .
90 -ajos visādas sasodītas reformas un darbs kā nepieciešamība .
Tad neliels bezdarba periods.
Tagad -darba daudz ,alga ne slikta ,bet vienalga regulāri pietrūkst .

(... ) jebkurš darbiņš ir cienījams,jo tas ir darbiņš un tas prasās darāms... arī sētnieks un krāvējs (... )

Paldies, desperados!

Kad pie manas mājas strādā sētniece un man iegadās pie loga dzert kafiju, es vienmēr uzšūmējos... Trīs gausi soļi, pie ceturtā viegls vēziens ar grābekli... Ja gruzis iegadā pie otrā soļa, tad jāgaida, kurā dienā sētniecei sajuks ritms...

sevoja
es gan zinu ko tiesam negribetu..nu nekadi, lai,man ir prieksnieki un komadetaaji..un uzraugi..
un lai man butu jabut darba noteiktas stundas..
to gan ne...

Es daru vairākus darbiņus... bet dīvainākais ir tas, ka mana mamma, kad staigāja ar mani..arī darīja šos pašus darbiņus apvienotus, tā kā domāju, ka manas profesijas man ir iedzimtas...

Piektdieni, nav nicināmu darbu, ir nicināmi/necienīgi darītāji: ikdienā galvenais -- nesajaukt attieksmi pret attiecīgu darbu ar sūdīgiem darītājiem.

Kad pie manas mājas strādā sētniece un man iegadās pie loga dzert kafiju, es vienmēr uzšūmējos...
ceru, ka sokolade saprot, ka ir arī citi varianti bez šūmēšanās.
Labākais liekas >
iziet ārā, palūgt grābekli un ierādīt, kā un kādā ritmā, tavuprāt, vēzieni jāizdara.

(jebkurā gadījumā ceru, ka sokolāde neizdara vispārinātus secinājumus par mūsu, t.i. cienījamo sētnieku brālību kā tādu)

Piektdieni, par velti mācīt to, kam par nemācētu darbu jau tiek maksāts ar Šokolādes2005 naudu, nu nemaz nav labi, pareizi un gudri. Par labajiem sētniekiem: kad savu kafiju pie sava loga dadzeru es, priecājos par ģimenīti, kur sētnieka algu saņem mamma, bet visos vajadzības gadījumos sētā izlido visa famīlija, ievieš perfektu kārtību zibeņcienīgos tempos un pazūd līdz nākamajai vajadzībai slaucīt un šķūrēt.

sodien tads laiks ,ka japastrada
bus labs blandisos apkart

Neesmu ekanomists.Kāds/palabos.
Es strādāju privāt firmā(eksports).Maksāju nodokļus valstij.Tā savukārt(no manis samaksātās nodokļu naudiņas-maksā valsts strādājošajiem).
Ražotāji,un to es daru,Latvijā ir katastrofāli maz O_O

va ne

Nu ja, es tik bieži citus mācu, ka sētnieci mācīt man nudien nav ne mazākās vēlmes... To nenormālo vienaldzību nevar izmācīt... Jā, visu cieņu labiem sava darba darītājiem. Arī mūsu iepriekšējai sētniecītei, viņa bija tik forš tantuks. Pensijā aizgāja... Līdzīgi ir ar apkopējām. Ja pēc tam, kad apkopēja tīrījusi kabinetu, vajag logu atvērt... toties tagad mums ir apkopēja, kas mūs ik pa laikam ar pašceptiem keksiņiem, cepumiņiem pacienā. Jauki

Satan, uz tādiem veciem ēzeļiem (kā mēs abi), shit-ie valdībnieki turpina braukt: budžetnieku skaits nemazinās, bet budžeta papildinātāju, veco košiņu (par košiņiem Kurzemē daudzviet vienkāršrunā sauc zirgus), arvien mazāk, tādēļ jau visa cerība valdībai tagadējai uz to, ka mēs laikus apsprāgsim un vismaz ierēdnieCiskās lapsas mūs vēl aprīs. Viņdien TV diskusos viens gudrinieks attapa atgādināt, -- jā Latvijā cilvji agri pensijā iet, toties nekur valsts pensiju nemaksā tik īsu laiku, jo Latvijā mūža ilgums starp Airōpā visīsākajiem, pensija vidēji tiek maksāta vien 7 gadus, -- nu tie ķēmi grib, lai darbā atlikušie darbā arī galus atdod, lai pensiju nemaksātu vispār: toties cik Airōpiski gribas izskatīties, lai glābtu bāleliņu muļķiem zviedru gudrinieku izmētātos kredītus.

Interesanti, es no visdziļākās Kurzemes, bet tādu vietvārdu dzirdu pirmo reizi

Šokolāde... :) Nezinu, kā Tu tos lielākos Kurzemes dziļumus mērī, bet man arī tā likās, ka Kurzemes valodas īpatnībās kaut ko jēdzu, kamēr no sava dzimtā pagasta Kuldīgas un Ventspils rajonu tagadējā sadurē neapbraucu apkārt Kuldīgai otrā pusē un netrāpīju kopā ar vietējiem viņu bignēs... Katram pagastam vēl arvien var daudzviet savus lokālismus atrast... Ar kolēģiem, kam līdzīgs valodas retumu un īpatn’bu smeķis, vienreiz uz grīdas tukšā kabinetā izkrāvām Mīlenbachu-Endzelīnu -- visu, no pamatsējumiem līdz visām mazajām papildinājumu pelēkajām burtnīciņām un -- viena stundā saērpējām kādus padsmit, ja ne pārdesmit vārdus, kurus tur neviens vēl ieraks’tijis nebij: a nekā pilnīgāka mums taču nau-uuuu...

Re, pierādījums tam, cik valoda plaša. Savu jaunību pavadīju pašā Kuldīgas vidiņā, tur jau to zirgu ne tik daudz, aiz to jau arī visus viņu nosākājamos vārdus nezināju...

Satan - Tu varbūt strādā Kuldīgā metālapstrādes cehā, tajā pilsētā ir lieliski metāla meistari. Es tur kādus gadus septiņus dzīvoju - ļoti skaista pilsēta, bet ar karjeras iespējām pašvaki un garlaicīgi.

Neparasta - piekrītu par priekšniekiem, ja man būtu (ptfu, ptfu,ptfu) kaut kādi uzpūtīgi šefi, es nevarētu strādāt nevienu dienu, bet mūsdienās, par laimi, tās attiecības - šefs-padotais par laimi mainās un ir pa horizontāli nevis vertikāli

... nu re, atkal kaut ko uzrakstīju, lai nav darbiņš jādara...

Nuja, es jau arī tautā izklaidējos darba laikā, lai nav tik garlaicīgi. Un savs prieciņš atlec, pasmieties, citu gudrības paklausīties, un tā. Kā maksā, tā strādā. :))) Profesija nav slikta, bet algas smieklīgas. Mazliet pamainīju darba vietas, bet tagad jau atkal nomazināja algas, un kas vēl būs pēc vēlēšanām.

90-os gados, kad bija krīze, es arī pa vakariem piehaltūrēju, tīrīju vienas firmas biroju. Ak kungs, cik drausmīgi augstprātīga attieksme. Vari teikt ko gribi, smaidīt, runāties, vienalga aiz muguras dzirdu - tā vecene droši vien dzērāja, sargiet makus. 3-4 stundas kārtīgi locījos, fizkultūra ne pa jokam. Svars bija ideālais. Dzirdu - ko šī te tēlo, tik tievs nevar būt cilvēks, laikam korsetē iespīlējusies, davai, atlaižam. Svarīgs ir nevis padarītais darbs (direktors atzina ka ideāli), bet kādam liekas, ka apkopējai korsete un tāpēc jāatlaiž. Bija jau arī riebeklības ar to atlaišanu, bet lai jau, ceru, ka dzīve tos šmurguļus izmācīs.

... abpusēja attieksme...