pamatjautājums bija par valsts līderi ar diktatoriskām tendencēm un kur tas noved valstis? Es pieminēju Li Guanjao, jo viņa metodes, lai izskaustu korupciju valsts ierēdniecībā, bija visumā asiņainas, bet bija vērstas uz valsts attīstību, nevis politisko oponentu likvidāciju, kā tas bija tam pašam pielūgtajam Staļinam un viņam līdzīgajiem "iz grjazi v kņazi" asiņainajiem līderiem.
Pafantazēsim. Ja godīgā politiskā konkurencē būtu pieļauta Navaļnija uzvara, kādā virzienā tālāk attīstītos mūsu kaimiņi? Arī Navaļnijs noteikti būtu tas vēl diktators! Bet nu gadiem bunkurā noteikti nesēdētu un visdrīzāk arī Sibīriju pārtrauktu ķīniešiem izbazarēt! Jā, pilnīgi piekrītu, visu nosaka cilvēki- saminieki- savā sētā, savā pagastā, savā valstī! Tāpēc daudz saturīgāk būtu runāt nevis par to, cik visi ir slikti, bet gan par tiem, kuri būtu labi un derīgi saimnieki.
1. Par pamatjautājumu.
Jau kaut kur šeit tiku rakstījis, ka valsts attīstībai dodošu sistēmu rangu saraksts ir sekojošs:
1. Autokrātija ar labu diktatoru pie varas (nešaubos, ka Tevis minētais Sinapūras čalis, kā arī Pu Krievijā, Pēteris pirmais un citi ir tiesi no šiem);
2. Demokrātija;
3. Autokrātija ar nekam nederīgu diktatoru pie varas.
Labs karalis vienmēr dos valstij vairāk nekā jebkura demokrātija.
Ja par Staļinu, tad ne velti lasu krievu resursus, tur ir pavisam cita attieksme un citi skaidrojumi par viņa darbībām.Jā, arī viņš ir no diktatoriem, kura vadībā (to nu nevar noliegt) PSRS attīstījās. Oponentu likvidācija? Un kurš, ieskaitot mūsu tik saulē celto Ulmani, to nav darījis? Visi, domāju, vai tuvu tam. Viss norisinās pēc līdzīga scenārija ... var teikt, ka tiek novākti politiskie oponenti, taču kopā ar viņiem tiek novākti arī šķēršļi valsts attīstībai. Ierindas latvieši četrdesmitajos kā vienu no galvenajiem sasniegumiem, par kuru slavēja Ulmani, nosauca konstitucionālā bardaka pārtraukšanu, bez kā vistucamāk 1934 - 1940 gadu ekonomiskā izrāviena bijis nebūtu.
1
2