liktenīgās sievietes... vienas ceļ spārnos... otras dzen elle... un pa visu Tu vīrieti ar izvēles iespējām... domāju, ka daudz sueviešu ir dzirdējußos savā dzīvē vārdus... ja Tu izdarīsi to... tad es gatavs uz to un to...
Erotik, palieku un palikšu pie sava uzskata, ka Vīrietim ar vai bez liktenīgās vai neliktenīgās ir jābūt vērtībai pašam par sevi. Kaut esi vientuļš vilks. Taču viena daļa tik tiešām bez sievietes pie sāna ir nekas. Jums taču pašām ar tādiem ir garlaicīgi, kuri paši par sevi nav nekas. Nu, izrādās, ka neesi izredzētās līmenī, taču vai sieviešu uz pasaules trūkst? Man arī bija "liktenīgā" jaunībā, arī pārdzīvoju, arī domāju, ka tādas man nekad nebūs vairs, bet tie bija 21 vai 22 gadi, nevis 32. Tagad, dzīvojot ar savu pelēko mīļo peli, ar savu tagadējo pieredzi varu pateikt, ka labi, ka nesanāca. Nekas labs tur nebūtu. Viņai vīrs ir gana turīgāks par mani, 2 bērni, māja Jūrmalā. Un? Tāpēc jālec bija no tilta?
Jā, tā kaut kā ir, ka attiecībās parasti viens mīl otru vairāk nekā otrais pirmo. Vienam no pāra allaž jānoliek malā emocionālais un vairāk jāpiedomā ar prātu, kas drusku tomēr laimes sajūtas daudzumu samazina, bet nekas ... dzīvo gadiem tā un nešķiras.
4
4