Vēlos viest nelielu skaidrību par tirdziņiem.
Sievas klientes piedalās, tāpēc daudzmaz zinu.
Shēma parastā ir tāda - dome izvēlas firmu, kura konkrēto tirdziņu organizēs, tirgotāji komunicē ar šo uzņēmumu un tikai. Dārga un grūti atpelnāma allaž ir vieta, izejot no tā - arī cenas, par kurām visi šausminās. Vēl papildus tam no tirgotājiem tiek pieprasītas visādas figņas, kuras attiecas tikai uz konkrēto pasākumu. Tad teltīm ir jābūt brūnām, tad baltām, tad jābūt mākslīgajam zālājam, tad vēl kaut kam. Ir skaidrs, ka izdevumi tam ir attiecināmi tikai uz šo vienu tirdziņu un šo vienu nedēļu vai divām, ko šis tirdziņš notiek, t.i., tirgotājs ir spiests to brūno telti iegādāties tikai vienam nedēļas .. divu tirdzniecības periodam. Par rokdarbniecēm varu daudzmaz droši teikt, ka nereti ir tā, ka tāds tirdziņš nes zaudējumus. Ja esi izgājis pa nullēm, tad ir labi, ja vēl kko nopelnījis drusku, tad ir super. Piemēram, šogad Dominā par 2 m galda sievas kliente esot samaksājusi 600 EUR par 20 dienām. Un nav nekādas starpības - stāvi tu tālākajā kaktā, kur īpaši neviens neiegriežas, vai pie pašām ieejas durvīm, kur garām iet visa plūsma. Secinājums ir, ka allaž lielākie pelnītāji ir organizētājuzņēmums + pašvaldība, nevis tirgotāji, izņemot, iespējams, tos, kuri ēdina, pārdod alkoholu vai līdzīgi.
Cenas tirdziņos ir tiešas sekas ierēdniecības un pietuvināto nebeidzamajai rijībai.
4
3