Lai nu kurš būtu ko klepojis par to, ka kādi nevarot iztikt bez kaimiņmājas aprunāšanas, pēc kārtējās lāčādas apspriešanas! ... :)
Nu, ja jau skolotāja var caur žogu lūrēt, tad jau es ar’. Par to pedagogu autoritāti ... Tieši tāpat kā ir fizikas, ekonomikas u.c. likumi, kuri darbojas neatkarīgi no cilvēku gribas un kurus ignorēt kādu laiku, protams, var, tomēr pēc brīža "nāk atpakaļ" divkāršā, trīskāršā un desmitkāršā spēkā, tāpat eksistē līdzīgs likums par to, ka "cieņa" un ar to saistītā "autoritāte" VIENMĒR ar kaut ko ir jānopelna. Cits jautājums, ja minētie jēdzieni tiek lietoti, nosaucot kaut ko citu to vārdos - bailes, pieklājību, glaimus u.c. Piemēram, var piespiest sevi "cienīt" iebiedējot, bet pietiek zaudēt iespēju ietekmēt "cienītāju", iedvešot bailes, kad "cieņa" (ak, vai!) īsā laikposmā iztvaiko. Nu, vai var iedvest, ka izrādīt "cieņu" ir pieklājīgi, cilvēks, pieklājīgs būdams, arī "izrādīs", kamēr PATIESA cieņa un autoritāte ir JĀNOPELNA VIENMĒR.
Šai sakarā, runājot par "cieņu pret pedagogiem", minēt kā vainu reformas ir maldināšana. Precīzi kā audzinot bērnus bez tēva, var izaudzināt vien to, kas tur parasti izaug, arī šajā gadījumā "autoritātes" un "cieņas" avots ir paši pedagogi, nevis kkādas tur reformas. Manas skolas direktore bijusī, piemēram, visos departamentos durvis vēra ar kāju, un nekādas "reformas" tur neko neizmainīja, kamēr neaizgāja pensijā un viņas vietā ielika tādu vīrietīti ar nopērta suņa izskatu un uzvedību. Sievas bijusi darba kolēga tieši tāpat - iestādes vadību un visādus tur citus "augstākstāvošos" pieklājīgi un pamatoti sūtīja trīs mājas tālāk. Sekojoši, arī skolas līmenis ... toreiz ļaudis mainīja deklarētās adreses, lai šajā skolā 1. klasē bērnu iedabūtu, tagad ... līmenis ir nobraucis traģiski. Sekojoši, kādi nu tie pedagogi paši ir, tāda arī tā autoritāte, un nekādas reformas nav galvenais, kāpēc ir vai nav.
1
6