Gribētos izteikt līdzjūtības tiem sportistiem, kuri vēl nav pazaudējuši pēdējās veselā saprāta paliekas. Cilvēks 20 un vairāk gadus neatlaidīgi strādā, bet tad, kad ir sasniegts formas maksimums, cerot uz to, ka godīgā sacensībā gūs panākumus, viņš nonāk rozā transvestītu pasākumā, kurš nez kāpēc nosaukts par olimpiādi, spiests trenēties upē, kura ir tik piesārņota un netīra, ka galarezultāts ir zarnu infekcija, gulēt kartona gultā, dzīvot karstumā bez kondicioniera, bet sievietes spiestas sacensties ar nekatrās dzimtes atlētiem.
Taisnību sakot, ja būtu izvēle, šķiet, ļaudis ar veselām smadzenēm turētos pa gabalu, un tas, ka krāniņa garums nevienu neinteresē ... nav saprotams, vai gadījumā tas patiesībā nav ieguvums šajos apstākļos. :)
3
7