Man kaut kā šovakar gribējās te pie šīs tēmas atgriezties. Bet par raksturiem... mazliet citā rakursā.
Kāpēc cilvēki iedomājas, ka... ja viņš ir galvenais ārsts, tad viņš ir galvenais ārsts 24 stundas diennaktī. Tad viņam var nākt un savas vainas stāstīt pat tad, kad viņš sēž ar ģitāru rokā un draugu kompānijā dzied. Ja viņš ir jurists, tad viņam var zvanīt pat nakts laikā, izraut no gultas lai pavēstītu par kaut kādām savām sīkām šaizēm, kuras mierīgi var pagaidīt līdz rītam. Ja viņš ir grāmatvedis, tad viņam var pie galda blakus sēžot prasīt bezmazvai gada bilanci galvā sataisīt kaut kādai sū... zemnieku saimniecībai kur bez trijiem kartupeļu lakstiem un aizmērējušas goves vairāk nekā nav. Ja viņš ir servisa boss, tad ar viņu var runāt vienmēr un tikai par mašīnām un rezerves daļām. Ja viņš ir žurnālists, fotogrāfs, tad viņam par velti jāknipsē un jāknipsē bez apstājas, resnas tantes, tievas tantes, vecas tantes un knapi dzīvas tantes visādās kombinācjās. Ja viņš ir kāda dienesta vadošais speciālists, tad kāds nemitīgi atceras par kaut kādu n-tos gadus vecu pazīšanos dažu dienu garumā un nāk un nāk un diedelē un diedelē. Utt. Utt. Utt.
Domāju, tendenci ieskicēju. Jūsu domas?
0
0