tagad Tu, afanana, drīksti te - publikā telpā pateikt, ka tie ir meli. toreiz pamēģināji to skaļi teikt?
un tev ir izvēle - iet balsot, neiet, par ko balsot. manai kursabiedrenei uz kopmītnēm miliči atnāca pakaļ, jo viņa nebija aizgājusi nobalsot par. par vienīgo mūsu visu ilgoto un neapstrīdamo izvēli - komunistiem. manu tēvu sauca uz partijas komiteju, jo kaimiņš bija nosūdzējis, ka mums jau 27.decembrī (trešajos Ziemassvētkos) eglīte deg. tēvs bija skolotājs. aizkarus jau vilkām ciet, bet kāds tomēr bija pamanījis.
kad mācījos, meitene bija pazaudējusi komjaunieša biedra karti. izmeta no komjaunatnes. pēc tam no augstskolas, jo no komjaunatnes izmests nav cienīgs būt par skolotāju. meitene mācījās labi.. bet visa biogrāfija bija sabojāta.
baznīcā svētkos stāvēja pasniedzējs ar blociņu un pierakstīja mūs, kas bija aizgājuši. sauca uz pārrunām un draudēja.
no balles mani aizveda uz miliciju, jo nebiju pasi paņēmusi līdzi, nevarēju pierādīt, ka esmu pierakstīta tajā pierobežas ciemā, aizliegtajā zonā. ja es nebūtu pateikusi milicim, ka esmu viņa kaimiņa - skolotāja meita, tad kā visas, kuras nonāk milicijā, būtu ieslodzīta uz 3 dienām triperbārā, tā teikt - uz pārbaudēm.. tas toreiz bija stingri apsargāts iestādījums.
beidz te to demagogiju... es neko neesmu aizmirsusi. varētu vēl un vēl, un vēl.
es nesaku, ka tagad ir ideāli. bet, kad man cenšas iestāstīt, ka toreiz bija ideāli - vēmiens nāk.
0
0