... kāda bija dzīve Latvijā 1990. gadā... ? / 300
03/05/2010 11:12 | Diskusija lasīta 19649 reizes
4.maijā apritēs 20 gadu, kopš Latvija atguva neatkarību.
Diena piedāvā atskatīties pagātnē, kāda bija dzīve Latvijā vēl tik nesenā pagātnē.
Latvijā dzīvoja 2,68 miljoni iedzīvotāji. No viņiem lielākā daļa pilsētās – 1,9 miljoni cilvēku, no kuriem 910 tūkstoši savukārt mitinājās Rīgā. Laukos dzīvoja 773 tūkstoši cilvēku. 1990.gadā iedzīvotāju skaits valstī pirmo reizi pēckara gados samazinājās – par vairāk nekā 5000 cilvēku. 1990.gadā valstī piedzima 37 910 bērnu.
Tolaik apgrozībā bija RSRS rubļi un kapeikas. Vidējā mēnešalga valstī bija ap 250 rubļiem, bet iztikas minimums jeb tā dēvētais nabadzības slieksnis bija virs 120 rubļiem. Daudziem laukos dzīvojošajiem bija savas palīgsaimniecības. Ieņēmumi no par lauksaimniecības ražojumu un izaudzēto lopu pārdošanu kolhoznieku ģimenē veidoja apmēram 20% no kopējiem ienākumiem. Par kultūras un sadzīves pakalpojumiem (ieskaitot remontu) ģimenes mēnesī tērēja vidēji 45-55 rubļus. Visvairāk nauda tērēta par apģērbu šūšanas, apavu labošanas, par pirts, veļas mazgātavu un friziera pakalpojumiem...
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/...a-1990-gad a
... un kā tad mums pašiem klājās tai laikā, varbūtās šeit varam atminēties, kādus spilgtākus, tā laika brīžus... , kā tad īsti gāja un kādi brīnumi bij sadarīti...
Diena piedāvā atskatīties pagātnē, kāda bija dzīve Latvijā vēl tik nesenā pagātnē.
Latvijā dzīvoja 2,68 miljoni iedzīvotāji. No viņiem lielākā daļa pilsētās – 1,9 miljoni cilvēku, no kuriem 910 tūkstoši savukārt mitinājās Rīgā. Laukos dzīvoja 773 tūkstoši cilvēku. 1990.gadā iedzīvotāju skaits valstī pirmo reizi pēckara gados samazinājās – par vairāk nekā 5000 cilvēku. 1990.gadā valstī piedzima 37 910 bērnu.
Tolaik apgrozībā bija RSRS rubļi un kapeikas. Vidējā mēnešalga valstī bija ap 250 rubļiem, bet iztikas minimums jeb tā dēvētais nabadzības slieksnis bija virs 120 rubļiem. Daudziem laukos dzīvojošajiem bija savas palīgsaimniecības. Ieņēmumi no par lauksaimniecības ražojumu un izaudzēto lopu pārdošanu kolhoznieku ģimenē veidoja apmēram 20% no kopējiem ienākumiem. Par kultūras un sadzīves pakalpojumiem (ieskaitot remontu) ģimenes mēnesī tērēja vidēji 45-55 rubļus. Visvairāk nauda tērēta par apģērbu šūšanas, apavu labošanas, par pirts, veļas mazgātavu un friziera pakalpojumiem...
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/...a-1990-gad a
... un kā tad mums pašiem klājās tai laikā, varbūtās šeit varam atminēties, kādus spilgtākus, tā laika brīžus... , kā tad īsti gāja un kādi brīnumi bij sadarīti...
Atbildes (345)
pastulbi minēt kā jaunās valsts nepareizības piemēru deviņdesmito gadu "prihvatizāciju". tieši jau padomijā augušie un dižās partijas korupcijas un savtības mākslās skolotie to visu darīja, ta bija padomju laiku sirdsapziņa - savākt visu, kas nav piesiets.
tā kā - par mūsu valsti spriedīsim, kad būsim spējuši izaudzināt paaudzi bez padumjās valsts ietekmes.
tā kā - par mūsu valsti spriedīsim, kad būsim spējuši izaudzināt paaudzi bez padumjās valsts ietekmes.
0
0
lotars3 - Uz ko tu sev gatavo ēdienu? Vai uz ugunskura?
uz ugunskura un uz grilla reti. pie drauga Jāņa laukos uz elektrību.
kad vēl gatavoju uz gāzes, man lielā mērā bija pie backsaides, vai tā gāze no Krievijas vai no citurienes. nu, cik maksā, tas gan ne pie pakaļas.
retajās reizēs, kad pie sevis gatavoju, ar elektrību - elementāri - par gāzi jāmaksā abonierēšana, par elektrību ne un elektrība man šā kā tā jāabonē - kompitōri, muzōns, kamera arī bez elektrības ne kust.
dārgāk ar elektrību sanāk pārsvarā aiz tam, ka ar neinteliģentām plītiņām gatavo - kad kartufeļi jau vārās, ņe figa nevajag 1 kW kurināt, tikai simtumnīcas efektu vairo un pietvaiko kuhņu. lai uzturētu vārīšanos ar 100 vai 200 W pietiek. inteliģentās plītis gan parasti ne jaudu maina, bet impulsu režīmā strādā, tobiš slēdžas iekšā / ārā.
pie drauga Jāņa laukos bija joki ar elektrību 3-fāzu plītī. (ne jau sinchrōnā - sadalīti riņķi pa fāzēm, lai daudzmaz 1-mērīga slodze). Jānis tik priecājās, cik ātri iekurās, tak ātri vien 2 rinķi nosprāga. ļepezdriķi bija 380 V 220 vietā dagrūduši!
kā mans Amsterdamas draugs Juris teica (1989. laikam Amsterdamas TV tapa filma par viņu un filmēšanās, kuras Rīgā, ņēmu dalību kā boom-monkey): "to krievu ar asti un ragiem es vēl neesmu redzējis. un tas krievs takš jums dod gāzi un elektrību par velti!".
gāze un elektrība par velti jau labi, bet vēl jau šo to tā kā gribās. un nevaig nemaz par velti, par normālu ceņņiku var arī iegādāties, ja ir tā iespēja ko nopelnīt.
haijama-x - pastulbi minēt kā jaunās valsts nepareizības piemēru deviņdesmito gadu "prihvatizāciju".
nesadalīšu viedokli.
tā bija "mūsu" valsts, tikai pilsoņi ar sadrātētām smadzenēm. un 3/4 - 7/8 no tiem sociāli aktīvajiem prihvatizētājiem bija pilsoņi nevis ar kā Tu raksti "padomju laiku sirdsapziņām", bet vienkārši bez.
piemērs ar Raiša Sameša tanti. padumjā varā iedzen kolchōza kūti 20 govis, 3 zirgus, aitas, cūkas, vistas un zosis biezā kārtā. kur lopi palika, kad kolchōzs izputēja, trūkst tuvāku ziņu, bet Kolchōza priekšsēdis, kurš kolchōzu dibināšanas laikā vēl zem galda rāpoja, sev paņēma Kuļmašīnu un 1 traktoru, Kolchōza partijas sekretārs sev paņēma sējmašīnu un otru traktōru un Raiša tantei tika caurs spainis un salauztaq lāpsta.
uz ugunskura un uz grilla reti. pie drauga Jāņa laukos uz elektrību.
kad vēl gatavoju uz gāzes, man lielā mērā bija pie backsaides, vai tā gāze no Krievijas vai no citurienes. nu, cik maksā, tas gan ne pie pakaļas.
retajās reizēs, kad pie sevis gatavoju, ar elektrību - elementāri - par gāzi jāmaksā abonierēšana, par elektrību ne un elektrība man šā kā tā jāabonē - kompitōri, muzōns, kamera arī bez elektrības ne kust.
dārgāk ar elektrību sanāk pārsvarā aiz tam, ka ar neinteliģentām plītiņām gatavo - kad kartufeļi jau vārās, ņe figa nevajag 1 kW kurināt, tikai simtumnīcas efektu vairo un pietvaiko kuhņu. lai uzturētu vārīšanos ar 100 vai 200 W pietiek. inteliģentās plītis gan parasti ne jaudu maina, bet impulsu režīmā strādā, tobiš slēdžas iekšā / ārā.
pie drauga Jāņa laukos bija joki ar elektrību 3-fāzu plītī. (ne jau sinchrōnā - sadalīti riņķi pa fāzēm, lai daudzmaz 1-mērīga slodze). Jānis tik priecājās, cik ātri iekurās, tak ātri vien 2 rinķi nosprāga. ļepezdriķi bija 380 V 220 vietā dagrūduši!
kā mans Amsterdamas draugs Juris teica (1989. laikam Amsterdamas TV tapa filma par viņu un filmēšanās, kuras Rīgā, ņēmu dalību kā boom-monkey): "to krievu ar asti un ragiem es vēl neesmu redzējis. un tas krievs takš jums dod gāzi un elektrību par velti!".
gāze un elektrība par velti jau labi, bet vēl jau šo to tā kā gribās. un nevaig nemaz par velti, par normālu ceņņiku var arī iegādāties, ja ir tā iespēja ko nopelnīt.
haijama-x - pastulbi minēt kā jaunās valsts nepareizības piemēru deviņdesmito gadu "prihvatizāciju".
nesadalīšu viedokli.
tā bija "mūsu" valsts, tikai pilsoņi ar sadrātētām smadzenēm. un 3/4 - 7/8 no tiem sociāli aktīvajiem prihvatizētājiem bija pilsoņi nevis ar kā Tu raksti "padomju laiku sirdsapziņām", bet vienkārši bez.
piemērs ar Raiša Sameša tanti. padumjā varā iedzen kolchōza kūti 20 govis, 3 zirgus, aitas, cūkas, vistas un zosis biezā kārtā. kur lopi palika, kad kolchōzs izputēja, trūkst tuvāku ziņu, bet Kolchōza priekšsēdis, kurš kolchōzu dibināšanas laikā vēl zem galda rāpoja, sev paņēma Kuļmašīnu un 1 traktoru, Kolchōza partijas sekretārs sev paņēma sējmašīnu un otru traktōru un Raiša tantei tika caurs spainis un salauztaq lāpsta.
0
0
http://www.youtube.com/watch?v=...cLj9uv5VEWQ
Sis ir par CCCP. Un ja cilvēks ko atcerās tad atcerās parasti vissu to labāko vai arī sliktāko...
Sis ir par CCCP. Un ja cilvēks ko atcerās tad atcerās parasti vissu to labāko vai arī sliktāko...
0
0
90tajos gados diemžēl ne tikai Kolhoza priekšsēdētājs sazagās - pie labumiem tika visi,kas labi gribēja.
Veda uz kolhozu savu klibo govi samainīja pret labu piena deveju un tehnoku sazagās ar slēpjot to mežā um pēc gadiem vilka laukā uz mājām. Taka nevajag te tumsu acīs mest.
Kad kolhozi juka laukā zaga visi no slaucējas līdz priekšsēdētājam... Zinu daudzus,bet minēšu vienu - pirmās sievas tētuks izbijis kolhoznieks,kas strādāja uz kombaina un traktora,kad vis tas pajuka viņš ar sievas sastiepa mājās 5.govis 6.cūkas 3.buļļus kombikormu un lopbarību,kā arī trīs traktorus un kombainu... Kad pr kādu daļu sazagto uzzināja ciemā,tad nācās maksāt pajās tikai par kombainu...
Veda uz kolhozu savu klibo govi samainīja pret labu piena deveju un tehnoku sazagās ar slēpjot to mežā um pēc gadiem vilka laukā uz mājām. Taka nevajag te tumsu acīs mest.
Kad kolhozi juka laukā zaga visi no slaucējas līdz priekšsēdētājam... Zinu daudzus,bet minēšu vienu - pirmās sievas tētuks izbijis kolhoznieks,kas strādāja uz kombaina un traktora,kad vis tas pajuka viņš ar sievas sastiepa mājās 5.govis 6.cūkas 3.buļļus kombikormu un lopbarību,kā arī trīs traktorus un kombainu... Kad pr kādu daļu sazagto uzzināja ciemā,tad nācās maksāt pajās tikai par kombainu...
0
0
haijama-x - harald, it kā nesadali viedokli, bet stāsti to pašu, ko es...
nu jā. kaut kā stulbi sanāca. no visa Tava teksta nocitēju to, pret ko vismazāk iebildumu.
haijama-x - par mūsu valsti spriedīsim, kad būsim spējuši izaudzināt paaudzi bez padumjās valsts ietekmes.
sūds tur sanāks, ja to paaudzi bez padumjās valsts ietekmes audzinās pilsoņi no paaudzes ar smagu padumjās valsts ietekmi.
nu jā. kaut kā stulbi sanāca. no visa Tava teksta nocitēju to, pret ko vismazāk iebildumu.
haijama-x - par mūsu valsti spriedīsim, kad būsim spējuši izaudzināt paaudzi bez padumjās valsts ietekmes.
sūds tur sanāks, ja to paaudzi bez padumjās valsts ietekmes audzinās pilsoņi no paaudzes ar smagu padumjās valsts ietekmi.
0
0
Pašlaik mēs izmantojam tikai tehniskās sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu pareizu vietnes darbību. Vairāk informācijas
© Tauta.lv 2024
Kontakti |Reklāma |Lietošanas noteikumi |Privātuma politika |Lejuplādēt lietotni