Mani reiz mācīja, ka vislabāk tam cilvēkam, kas aizvainojis, iruzreiz acīs pateikt, ka - tā, tagad es jūtos aizainota.Tā dabū to no sevis laukā. Ja atspers atpakaļ - pati muļķe, piem., tad viss tāpat paliek iekšā. Un dusmas var tikt vēl kādam citam.
Pie tam, mēdz gadīties, ka cilvēks, kas ko pasaka nemaz pats nedomā, ka to var uztvert aizvainojoši.