Olivia, māte, sieva, draudzene, utt. nav lomas. Un kāpēc gan cilvēks nevarētu būt PATS visās šajās situācijās? Vai būdama draudzene, Tu kļūsti cits cilvēks, nekā būdama māte saviem bērniem?

junona... tās saucās sociālās lomas. Ja darbā esmu striktā biznesa sieviete, tad tāda nebūšu ar bērniem... nu tā kaut kā. Cilvēks jau esi tas pats tikai pavelc laukā un darbojies ar noteiktām savām īpašībām.

Protams, tik-tak, tikai šīs sociālās lomas jau nemaina cilvēka būtību.

Domā?    Nekad neesi redzējusi, ka cilvēks pamainās, ja ticis vadošā amatā?   Pārnes savu vadošo stilu tur, kur agrāk bijis pati vienkāršība?   

Vai arī... kāda ilgstošāka uzturēšanās noteiktā sabiedrībā... vai nu ceļ vai degradē.   

Lai kuru socialo lomu es spēlētu, es,piemēram, zinu, ka neesmu kanibāle, šito par sevi droši zinu.   
Man interese - kas ir "biznesa sieviete"? ko ēd brokastīs, vai ir arī biznesa vīrietis?      

   biznesa sieviete neucinās   , maigums tiek pietaupīts. Tikai konkrēta, strikta rīcība, pārsvarā, neiepinot emocijas, tikai prāts... darbā   
Man tā sanāk.

ā, "biznesa sieviete" iet kā tanks un bez emocijām bīda mistisko biznesu, ok, oki.   

Tik-tak, esmu redzējusi, un kā vēl    Cilvēki jau ir dažādi. Ne velti saka, ka cilvēkam ir jāiztur tās pārbaudes ar naudu un varu. Bet tas nenozīmē, ka nevar būt savādāk. Tie, kas mani pazīst, zina, ka es arī kā uzņēmuma vadītāja esmu tā pati, kas draugu pulciņā vai mājās ģimenē. Tā ir daudz vieglāk un labāk    

kaneeljkuuka, Tev nekad brikastīs nav kanēļkūka? un vakariņās?

brokastīs - kļ.lab.

Tas ir kārtējais stereotips, ka biznesā ir jāiet kā tankam pāri līķiem. Bizness no tā tikai iegūst, ja vadītājs cilvēcīgi izturas pret saviem darbiniekiem. Protams, ir jābūt caursišanas spējām, saskaroties ar drausmīgo birokrātiju, bet arī to var izdarīt mierīgi un ar smaidu.

Aha, ar smaidu uz lūpām jāatlaiž trīsbērnu tēvs no darba, jo bizness tik spoži neiet... un nevar algu vairs samaksāt.   

Vai tu, tik-tak, domā, ka tas ir ļoti viegli, atlaist kādu no darba? Diemžēl, dzīve ir tāda, kāda tā ir, un nākas darīt arī to, bet arī šādā situācijā, manuprāt, ir iespējams rīkoties cilvēcīgi. Par laimi pie manis nestrādā neviens trīsbērnu tēvs, tā kā šādas pieredzes man vēl nav.

   jā, bet kāda ir kanēļkūka, es tikai kanēļmaizīti zinu...    

Tik-tak... > :) Ja trīsbērnu vecāki darbā nekad nav gribējuši būt kaut kas vairāk par izpildītājiem/kolhozniekiem, kuri grib nākt 9-os un prom no darba mukt 17-os, varbūt tādam tēvam labāk investēt prezervatīvos un mātei parūpēties/vienoties ar šo tēvu par abpusēju nefertīlo/neauglīgo/bezbērnu baudu? Tā kā ciniski ir saēvelēt bērnus, par kuru audzināšanu uzvelt atbildību darba devējam, kam ir savi bērni, vecāki, radi un intereses...       

Tik-tak... >> :) :) Vēl jau ir arī Kanēļa konditorEja!    

junona... nu es jau par to pašu, ka nākas rīkoties pretēji tam, ko jūti kā vajadzētu, kā būtu labi un cilvēcīgi... Nu ir brīži, kad žēlastība jānoliek maliņā. Labi, ka neesi saskārusies, bet jābūt tak gatavam, ja lien biznesā.
Es arī esmu tika pa cilvēcīgām attiecībām, jebkur.

Oi, mariins... ne visi var būt vadītāji, ir labi izpildītāji.   
Jāāā, kanēļa konditorEja ir ko vērts...          . Baigi dārgā gan   

ja nebūs labu izpildītāju, visi vadītāji bankrotēs.   

Paga, paga, tik-tak. Ja es atlaižu kādu darbinieku, tad es tieši jūtu, ka tā vajag. Skat. Marīna komentāru. Neviens cilvēks automātiski nekļūst par labu darbinieku, tikai tāpēc, ka viņam ir trīs bērni. Es cenšos neiet pret savu pārliecību, pagaidām tas man ir veiksmīgi izdevies, bet tevis modelētajā situācijā, ja man kāds būtu jāatlaiž tikai tāpēc, ka man trūktu līdzekļu, ko samaksāt algas, un visi darbinieki strādātu vienlīdz labi, tad es to tēvu neatlaistu, es atlaistu kādu, kurš ir viens, kādu, kuram, pateicoties viņa spējām būtu vieglāk atrast jaunu darbu. Bet ja tas tēvs strādātu sliktāk par visiem, jā, tad es atlaistu viņu, jo cilvēkiem ir beidzot jāsāk saprast, ka par neko neviens algu nemaksā, tie laiki ir beigušies.