Latvieši ir gnīdas. Sūdumuguras un biezpienpēdas. Saprotama lieta, es tā nedrīkstētu teikt, ja būtu ne latvietis, bet leitis, francūzis, anglis, īrs, spānis, ēbrejs, jūds vai žīds. Bet nu ir viena vieta Gabriēla Garsijas romānā «100 1-tulības gadi», kura man ļoti atgādina latviešus kā sugu.
Situācija sekojoša – pilsētā bijusi demonstrācija, demonstranti apšauti. 40 vagonus ar demonstrantu līķiem izveduši ārpus pilsētas un neuzkrītoši aprakuši – lai nesmird. Viens džeks, kurš nejauši palicis dzīvs, izracies no līķu kaudzes, atgriezies pilsētā un stāsta cilvēkiem par tām šausmām, kuras piedzīvojis. Uz ko viņam vēsā purnā atbild: «nemuldi, mēs zinām, mēs avīzēs lasījām – bija daži brīdinājuma šāvieni gaisā, bet upuru nebija!».
olita112 - ... tad vēl paziņām šitādas kataklizmas ... nu, traks var palikt...
kata- kā Tu teici, klizma?, bija pirms gadiem 10. es nevaru traks palikt, bet uz to, ka tapšu, iet.