Parkā kokā karājas, nosalusi un ieķērusies... bet pažarniekiem ar tādā lietā neesot jānodarbojas, tā lūk...

man vnk vēl svaigas atmiņas no nesenās sarunas,kur es biju peramā zēna lomā,bet iedrošinājos izmantot taktiku-uzbrukums -labākā aizstāvība... visintersantākais bija tas,ka es biju pavisam mierīga ,pat nekaunīga un nepavisam nejutos vainīga,kad mani centās par to pārliecināt pretējā puse... to novēroju pirmo reizi pie sevis un nesapratu,vai man tiešām jau bruņas uzaugušas pa šiem gadiem vai arī sajūta,ko gan es vēl kā proletariāts varu zaudēt kā tikai savas važas   

Rudenī bija spāņu mākslinieka Goija izstāde... bet ne par zīmējumiem stāsts, bet par viņa tekstu pie katra darba... fantastiski sasaucās ar mūsdienu situāciju, nekas novecojis, viss notiekās...

nu, mana paziņa iecirta atslēgas vōnī, logs vaļā, iet pie pažarniekiem, saka, ceineris no manis, ieceliet! šie bez 50-ņika nekādi. bet mana paziņa par laimi bija arī ko cepties vai vārīties uzlikusi, kad tas piedega un sāka nākt dūmi pa logu, nācās vien šo iecelt pa frei.    

žēl,ka palaidu garām.a varbūt ka vēlreiz atbrauks?

Saki, ka man ugunskurs kur blakus jāsakur   ...

un protams ta jau arī kā noovirziens der klasiskais dalījums -kam glāze pustukša un kam puspilna.

   hari, kas tev tur ir... pašam ,,jaunā māja,, ... tad vēl paziņām šitādas kataklizmas   ... nu, traks var palikt...

Neesmu pārliecināta, bet man šķiet, ka Ārzemju muzejā glabājas šī kolekcija, jo tas ir kurš tur novilkums, nav orģināli...

bet teksti arī ir tur?

kas to bija teicis,ka lielas ppersonības diskutē par parādībām,parasti cilvēki apspriež procesus,bet sīki ļautiņi spriež cits par citu? //

Lai spriestu par procesiem un parādībām, jābūt smadzeņu iepriekšējai sagatavotībai tādam procesam. Tajā ietilpst faktu redzēšana, apkopošana, analizēšana, secinājumu izdarīšana, māka tos argumentēti pasniegt utt. Vajadzība un vēlēšanās to darīt + treniņš
Ja cilvēks nav pie šī procesa radināts no skolas laikiem, tad var aprobežoties tikai ar saziņu līmenī - faktu redzēšana un atstāstīšana, tos izpušķojot un pārspīlējot, tādā veidā cenšoties pastiprināt savu lomu/ prosa runājot-pazīmējoties, jo vairāk nevelk...    
Nu un ja faktu redzējums nesakrīt starp diviem tādiem, tad (atkarībā no temperamenta) vai nu centīsies vienkārši pārbļaut vai pāries uz personībām.    

Nu, bet to jau mēs visi zinām...    
It kā.    

ir... to mūsējie paši ir savākuši... daži no šiem tekstiem tiešām kā par šodienas vadošiem personāžiem rakstīti...

malipka,vēl jau ļoti svarīga lieta ir iekšējais miers... ne jau viegli to saglabāt,ja jūti,ka esi mazākuma armijas pārstāvis...

Meierovics bijis izcils miera saglabēt pratējs un īsts diplomātijas iemiesojums.

Viegli gan, ja zini, kāpēc esi tajā mazākumā!    

Viena lieta ir... saskatīt, otra... iejaukties, bet trešā... vai tam visam ir jēga un būs rezultāts... Pie atziņām, lai viņas būtu patiesas tieši katram konkrētam cilvēkam, arī pašam ir jānonāk, nepietiek tikai ar pamatiem, ko iedod citi, tā māja pašam tālāk jābūvē...

tās ir tiešām vērā ņemamas īpašības   

malipka,jā   ... es zinu,kāpēc esmu tajā situācijā... bet nejūtos kā zaudētāja,jo man ir apziņa,ka esmu izdarījusi visu ,ko varēju un vēl bikucīt vairāk... un vēl -nu nevar tā tumsa uzveikt gaismu,īpaši,kad tumsa tiek izgaismota... jā,pretinieks ir uzvarējis kaujā,bet ne karā... ne katram pa spēkam ir maratona distances

rozeroze! Tu ko? Manam vispārinājumam jau atbilstošu situāciju atradi? Kas par tumsu, kas par gaismu? Neko nesapratu. Esmu kaut ko palaidusi garām?

to es izsecināju no tās situācijas,kurā biju... pēdējā laikā arvien biežāk nonāku pie secinājuma,ka ne vienmēr uzvar nepatiesais un ļaunais... tikai ir tā,ka tā cīnīšanās iznāk garāka... daudz spēka paņem... pēdējais pusgads ir bijis pilns ar klizmām,bet kuram tad viegli tagad