He... Potes pret trakumsērgu jāsaņem jebkuram sakostajam, neatkarīgi no sakodējsuņa lieluma.

Pērnpavasar Rīgas pašā vidū mierīgu 82-gadīgu onkuli, kurš rātni kāpa uz savu 5 stāvu pa platu trepju labo pusi, nu itin nevienam pat teorētiski netraucējot, apskādēja mazais kabatas ķēms: nu iemanījās cauri zeķei, ne biksēm saskrāpēt arī ādu mazliet vairāk nekā varēja salāpīt ar plāksteri, onkulim vāja asinsrecēšana! Protams, tikko pie feldšera, tā savainojuma reģistrācija, kā reģistrācija, tā -- arī pote. Jautrība šai gadījumā sākās jau iepriekš, kad tā pati saimniece iepriekšējā tikšanās reizē uz tām pašām trepēm ar savu kabatķēmu nāca lejup, onkulis augšup -- pēc bodes ar iepirkumiem. Mazais ķēms uzsprēgāja pret pirkummaisu: pārkoda kefīra paku! Sāka ar kefīru, izrādījās nav veģetārietis...

un kādas sankcijas?ja jau viens un tas pats dzīvnieks vienā un tai pat vietā divreiz pēc kārtas radīja draudus sabiedrībai,arī bija vajadzējis šaut nost... tik viena skāde-lode lielāka par mērķi?

Te jau drīzāk cita morāle, -- nav tik maza kašķa, no kura nebūtu vērts uzmanīties... :))

atgādinājāt man Dostojevski.   Brāļi Karamazovi. kur tajā vilcienā kungs pīpo,a dāmai ar kabatas sunīiti nepatīk, viņa izmet kunga pīpi la logu. tad nu kungs izmetis sunīti.          

bet šis jau tik plātījās par tādu gadījumu,bij tak tikai avīzē lasījis,bet uzdevis par savu varoņdarbu??????ne tā?