olita, man jau arii liekas, ka beerniem bieži vien ir taisniiba, viņiem veel tas tiirais un skaidrais eergļa skatiens.un cik labi, ja blakus ir kaads, kam tiešaam ruup tava veiksme un labklaajiiba, man laikam ir liidziiga situaacija.

Bet par teemu- reizeem kaut kas saiet ģimenee šķeersaam un viirietis aiziet pie citas, vai arii sieviete aiziet pie cita, bet tad saprot, ka nekas labaaks jau nav, driizaak sliktaak un atgriežas.Bet kļuudiities ir cilveeciski un, ja aizgaajeejs to sapratis, tad kaapeec gan nepiedot, ja tas, protams neatkaartojas daudzkaart.

Kļūdīties ir cilvēciski... bet tomēr jāvērtē arī tas prombūtnes laiks, ja nu nāk un saka,- es pats savus bērnus audzināt gribu, bet prombūtnes laikā par viņiem atcerējies tik 4x gadā... man ar šķiet, ka lai jau kā, bet katram var mendelis uznākt un līkumu sagribās izskriet, bet arī dodoties citā dzīvē nedrīkst aizmirst pienākumus. un tādam, kas aizmirsis... īsti to otru iespēju dot negribas...

Bet ja tas ir atkartojies otru reizi, tad zinat, ka bus ari tresa un nakosa... Es gan to zinu no SAVAS pieredzes. Vini atgriezas nevis pie milotas sievietes, bet pie "veca, miksta" divanina, kur ir loti erti.

UN? (viena no sievasmātēm, ka tik ne 2., uzbrauca, ka esmu ar viņas meitu pirms kāzām. atbildēju, ka nepirkšu jau kaķi maisā!).    

..lai staigaa ar koferiiti uz priekshu atpakalj cik tiik,bet no taa nekas nemainaas... tik vien kaa salabshanas medusmeenesis,un atkal viss pa vecam... un ... ja beernus gribees audzinaat,audzinaas un ruupeesies par tiem taapat... esmu,laikam, paaraak lepna... uz viena un taa pasha graabeklja divreiz nemeedzu kaapt...  

nu, var jau katru reizi, kad kāpj uz grābekļa, kāpt uz cita. ar norunu, ka ir daudz grābekļu.    

... nu man jau tur nekas nedeg..   ..varu iztikt kaadu laiku arii bez graabekla...       

skat arī "Kopdzīve standby režīmā"!       

..kopdziivee var iet visaadi,un kopiigiem speekiem tas jaapaarvar,bet... ja esi noleemis laimi mekleet citur... visi celji valjaa...    ... hi,no manis prom negaaja-zinaaja,ka atpakalj celja vairs nebuus...    

Tāda staigāšana no vienas smilšu kastes uz citu (a kas tad cits?) un pēc tam salaustu lāpstiņu manīšana atpakaļ ...    
(SSSSuka, priznaisja, lopatu slomal!!!)
Iekavas moderatori var vieglu roku dzēst!         

visa dzīve jau tāda staigāšana un smilšu kaste.    

Personīgās pieredzes man te nav ,bet pievienojos viedoklim - ja vienreiz aizgājis ,ies vēl kādreiz un sirds tad sāpēs divreiz vairāk.

Kādam nemainīgi garšo viena virtuve,kādam patīk dažādība puncim... cik cilvēku tik variantu    
Būtībā jau diskusijas noformējums nav pabeigts - nav noteikts "strīda ābols",ir izklāstīts viens no iespērjamajiem varintiem,tas arī viss.

jaaiet kursos pie matadora- ’’diskusiju izvirziishana neattitiitaa pluraalisma apstaakljos’’

Nu es varu tikai savas domas izteikt! Es neņemtu atpakaļ, jo tas, ka aizgāja kādu sarežģījumu dēļ, nav aataisnojums! Bija jāpaliek, un kopīgi problēma/as jārisina, nevis jāpaceļ cepure un jāaiziet! Bet ja aizgāja savu iegribu dēļ, sak jauna, vēl nenoprovēta miesa pati krīt rokās, neies jau laist izdevību garām! Nu tad tāds vispār aizmirstams! Neeksistē tāds radījums un basta!
Kā jau teicu, tikai mans viedoklis.

..olivia... ne sirds saapees divreiz vairaak,bet... taa jau buus pierasta lieta..ar domu... kur nu liksies,ja miil panjems vien atpakalj... un taa visu dziivi,kameer vien pavasaris galvaa...    

Tādā gadījumā tas neliecina arī neko labu par "atpakaļņēmēmu" pašu    

   ... mantu dalām? Vai nedalām > vien iedodam citam paspēlēties?