... vot, Atālam piedodu, a -tev, ne... šito uzbraucienu   

   harīt, davai, nepievērs tik lielu uzmanību tām manām acīm... kā ir tā ir... sarunāts   

pagaidām ar sevi esi sarunājusi. bet OK. bet es takš nerakstīju "vajag izčurāties pirms bildēšanās. lai nav sarkanas acis uz bildes! © Valdis Atāls", es tikai apjautāos, vai novērtēji, ka neuzrakstīju "vajag izčurāties pirms bildēšanās. lai nav sarkanas acis uz bildes! © Valdis Atāls"!       

   hari, tu esi šaujams... viss   

            Olit, kas tev pret čurāšanu pirms bildēšanās? Dabīgs proces tak   

   un, tu, arī, brut?   

par to šaušanu - jautri kādā izstādes vaļā klāšanā vai festā nojautāt "dare I shoot?" un, kad saka "sure!", vilkt ārā revolvāveri un šaut.       

Harald, nu jau Olitai sabrauci par nečurāšanu, -- pats jau zini, ja braukt šai vispār, tad braukt vajadzēja par to, lai citureiz tam bildpodziņspaidītājam padresē pietupienus, -- lai citu/tādu leņķi dabon, ka čurāšana pirms bildes nav obligātoriska...       

marīn, tai bildpodziņspaidītājai ir tik 15 gadiņi, bet viņai , starpcitu, ir ļoti kolosālas bildes ,,draugos,, cik ,nu mana nemākslinieciskā acs -ar vizuālās učenes papīriem, to atļauts saprast, bet tā kā tu neesi man draugs, nu, ta neko...

... par godu cienījamiem kungiem   , lai labāks miegs...

Re, kāda...     Večiem par sarkanām acēm pučes dala... A man... sāka tūliņ manējās lūkoties... Vot, netaisnība... bet ir jau labi... tā turpini...

versij, kur tu manas aces redzi... ko a...

Noslēpin aces??? I par ko ta, nez???

... varbūt, tomēr, pietiks...

Olita, 15 gadiņi jau ir gana daudz... Man vizuālo mākslu učenes papīru nav, tādēļ tādām podziņspaidīšanu gribošām meitiņām un džekiņiem mācu tos pietupienus un palēcienus, un agro celšanos un veselīgu (ap)ģērbšanos, un pareizu/stabilu stroķa turēšanu pirms spiešanas... Jaunākā, kuras izsūtīšanā uz Barselonu par labu spaidīšanu piedalījos, bija 13 gadu, citām/citiem arī pa 15 un 16, -- tad nu arī tik nelieliem tika pogspaidīšanas svētku izjūtas lielos eirovienaudžu baros... Un pirms sūtīšanas neskatāmies, kura kam meita, draudzene, kaimiņiene, -- visu izšķir tikai spiešanas/spaidīšanas iemaņas... Īstajā brīdī un vietā tas spiediens var tā-ā-ādus svētkus un izjūtas sarīkot... gadās, ka uz mūžu atmiņā paliek...
      

marīn, par ko tu runā, nav tak man bildes, ko vēl tu gribi... ko?

... marīn, piedod, bet man šķiet, ka tu esi vienkārši muļķis, kas uz teoriju iecentrējies... un, tur ar paliec, dies, nedod, šitādus pie dzīvē satikt   

Olita, Olita, ilgi Tev tās pieklājīgās svētkus izjūtas nepietika... Ja, učenīt papīrotā, pamanīji, es ierunājos ne par Tevi un Tavu bildi, bet par mazgadīgām -- citām! -- bildētājām. Pasaki, kur Tu taisies staigāt, pats slinks nebūšu, tām vietām līkumeņus apsametīšu.       

atkal kasaties... ?   

brūk... redz, drusku ir atšķirība-nosaukt kādu par muļķi... vai to, kā dažs labs to māk pārvērst par farsu ar pazemojošiem elementiem... nu, nepatika tā mana bilde..nē vēl nav miera, kad to izdzēsu, replikas par fotogrāfīti utt... tā ir mana brāļa meita, kas fočēja, tā bilde radās bez īpašas pompozitātes -emošanās laikā... tā vienkārši- uz ātro, caur jautrību... bet, kādam čurāšanas lenķis esot nepareizais... un, (c)-učenīt papīrotā/... ko, man tagad atbildēt?????... cenšos nepalikt rupja...