Sajūtas rodas arī klausoties svētku koncertu, redzot izgreznotu pilsētas laukumu, uzziedējis Ziemassvētku kaktuss...

olita112, OK, nepiekasīšos arī par to, ka Tev profīla bildē acis ne viltīgas, viltīgas, bet sarkanas, sarkanas!       

..jā, tieši tā , pienen, ... bet vai vārdos to var izskaidrot   , nu tā verbāli jau noformulēt var, bet to , kas sirdī...    

... har, vampīriskas... atkal piekasies   , sāc baidīties   

svētku sajūta var svētkos arī rasties... to gribēju teikt...

Aizeju ieskatīties Olitas sarkanajās acīs.
Un krika ar mugurā, pieliekties grūti... jāaaa   

Par līmeņiem
Sāciet ar galējībām:
-ir ah***na labi
-pilnīgi po**j
Un kāpēc?    
         

Lai rastos svētku sajūta, nemaz nevajag daudz. Dažreiz pietiek ar vienu saņemtu īsziņu    

Šabos,ka no visa patīkamā un nepatīkamā jūsu dzīves jūs gūstat vienādu emociju devu... tātad,kaut kādi līmeņi tak ir       
Un tiem,kuriem nepata skaidrs,tad es netaisījos šos līmeņu noteikt,jo tie katram ir savi          
Gudrinieki... bezlīmeņa svētkos    

junona,jauki...
Bet vai Tev rodās svētku sajūta,teiksim, tikai no tā,ka Tu ieraugi kalendārā kādu sarkano datumu...    ?

Šitas bija labais:

"-ir ah***na labi
-pilnīgi po**j "

Mēģināšu kaut kur pa vidu iesprausties...       

Tas būtu kā??? Na**j?      

Matador, Tu gan nejautāji man... bet rodas gan, nav jāiet pie darba   

Nē, matador, no tā, ka ieraugu sarkanu datumu nerodas. Ja es zinu, ka man, piemēram, Jāņos būs jāstrādā, tad es to arī pieņemu un negaužos, ka nevarēšu braukt uz laukiem, utt. Ja nu sagadās, ka tomēr nav jāstrādā (pēdējos 6 gadus gan tā nav bijis), tad attiecīgi domāju, ko darīšu svētkos. Bet man ir bijuši arī tādi Jāņi, kad neesmu pat no mājas izgājusi, jo nebija tās svētku sajūtas. Un tieši tāpat ir ar citiem svētkiem, es nesvinu tāpēc, ka jāsvin, es svinu tāpēc, ka man GRIBAS svinēt. Un es esmu svinējusi arī tādus svētkus, kas nav sarkani, bet ir mani svētki, ne jau tikai dzimšanas vai vārda dienas, un attiecīgi nesvinējusi neko, ja man negribas. Tātad, atbildot uz tavu jautājumu, man svētki nav sarkans cipars kalendārā.

es vairs nevaru, piebesijušas man tās runas ap tām sajūtām ...
atnāk kaimiņu tante un nelabā balsē sāk žēloties, ka nav svētku sajūtas, ārā riebīgs un slapjš esot(būtu vismaz sals bijis , kiebis drusku degunā , bet tiko bija tas sals , ar nebija labi) ... nu bet tad nelien laukā ... nu dzer tak tēju ar citronu , ēd manadarīnus un būs ok ... mani tas ne pa jokam sadusmoja ... viens sāk kaut ko dir . par to ,ka nav svētku sajūtas un pārējie 10 dir šim līdzi ... beigās masu depresija klāt ... nesaprotu , vai tas tiek tīšām darīts , vai aiz ļaunuma , ja man slikti , lai citiem ar ... vai aiz dumuma, skaudības ... aiz kā tas tiek kladzināts un kladzināts , varbūt kāds kādam parto maksā ????????
ps. visu kas te rakstīts nelasiju, moš nemAZ nav tik traki

Piekrītu pienenei...    

Laikapstāķļi priekš svētku sajūtas bija ideāli     Lielais sals bija rimies. Baltas, dziļas sniega kupenas. Pilnīgs bezvējš un ap nulli, ka sniedzinš gurkst zem kājām un var velt un lipināt pikās...    

Kam jau nav... tas iemeslu vienmēr atradīs...

Un vispār kalendārā biežāk jāskatās, mans znotiņš šodien sajaucis dienas un aizbraucis pie darba un ilgi brīnijies, kāpēc vienīgais...    

olita112, bet novērtē, ka kā pie svētkiem nerakstu "vajag izčurātie pirms bildēšanās. lai nav sarkanas acis uz bildes! © Valdis Atāls"?             

vajag izčurātieS pirms bildēšanās - tālāk kā tekstā!