tad jau Tev arī zīmulīti ar gumiju nevajag. ;)

Es savukārt esmu no tiem, kas raksta ekspromtā. Un, ja nu gadās tā, ka kompis nogļuko, otrreiz vairs tas teksts negrib izdoties. Pietrūkst asuma, pietrūkst emociju, nav vairs tā īstā doma...

Es arī speru ārā , to kas tai brīdī nāk prātā , un parrakstīt un labot saturu negribās , vienīgi gramatiskās kļūdas .

re, c-zuze, te jau Tu arī pamato , kapēc rodas nepieciešamība pierakstīt ar rakstāmo. lai nenogļuko un tās emocijas nepazūd uz visiem laikiem. tā teikt - uz papīra uzrakstīts ka akmenī iecirsts.

Oi, nē, Haijam! Šitas izgudrojums... iespēja tekstu rakstīt uz kompja... saglabāt, kopēt, koriģēt, palabot... tā taču ir milzīga laika ekonomija! Es vairs nekad un neko būtisku nerakstu ar roku. Bet kaut kāds procents riska pastāv vienmēr. Tātad- tam tā bija jābūt.

nu ja, saprotu... man ir laika. bez ironijas. cits dzīvesveids. :)

Laikam jau citāda daba. Tomēr.

man patika Matadora..domu gaajiens..par to dziives situaaciju labojumu...