c-zuze - palūko, kad sievietes acis zīmē. tur redzēsi tos īsos zīmulīšus.

Un ko tik nezīmē sieviešu zīmulīši - mēles un acis... un dupši arī runā nepārprotami...    

Es arī zīmēju acis. Bet skrūvējamie ir daudz ērtāki lietošanai. Reiz izvedu no pacietības kādu nejēgu pārdevēju Kolonnā. Zīmulīša meklējumos...

skrūvējamie nevelk tik smalku līniju... un arī parasto zīmuli - kad atrodi labu, tad ne tikai līdz 7-8 cm nodrāzīsi, bet līdz 1 cm ar, ka tik roka var noturētt.. he he

Zīmulis tomēr primārs- tam pieder doma,radīšanas prieks, kas tad gumija- tāda apkopēja, satīrītāja vien ir.

..:)))pat neatceros kad pēdejo reizi esmu lietojis zīmuli,man vairāk vajadzīgi ķīmiskie marķieri,jā vasarā tomēr izmantoju celtniecības zīmuli bez dzēšgumījas..:))   

nu jā, ar ko tad piesien to zīmuli?   

Ja cilvēks ir īstens zīmulis, tad viņa pēdas var likivdēt tikai ar svilināšanu.

                     

fotoshopā arī dažādas gumijas - "erase to white", "erase background", "erase to history", "magic erase".

ha, par iepriekš minēto, hi,hi,hi, tur sākumā nedaudz jāpadarbojas ar gumiju un tikai pēc tam ar zīmuli, pretējā gadījumā sekas nav izdzēšamas ne ar kādu gumiju un kļūdas bauda dzīvi neatkarīgi no mūsu iegribām

Nedzeešu, jo pirmaa doma parasti taa patiesaakaa.   

Ja sekot tēmas tiešajam textam, tad zīmulis patiesi ir bijis mans rakstāmrīks tieši tāpēc, ka kļūdas var viegli izlabot, tikai datorlaikmetā - to veic arī Word funkcijas, un ar roku sen neko lielu uzrakstījis neesmu, arī uzzzīmējis ne   

Nū-ja! Zīmulītim laba īpašība- raksta arī salā. Bet zīmulīša garums man ir nemainīgs (te gan es nedomāju to zīmulīti, ar kuru raksta sniegā)- izmantoju tādu ar maināmiem kodoliņiem. Viņam gumija visu laiku ir galā, brīžiem tikai jāpakontrolē, vai nav nokritusi (arī te es nedomāju to zīmulīti, ar kuru raksta sniegā).

Ja jau parakt līdz zemtekstam,tad varētu izvērst traki filosofisku tēmu           Piemēram cik bieži jūs vēlētos izmanīt savu rīcību kādā situācijā,ja jums tiktu dota atkārtota iespēja... ?
Bet spriežot pēc platā smaida diskusijas izklāsata beigās,diez vai autors būs aizdomājies tik tālu...    

Ko tik cilvēce nesadarītu, ja tai dotu dzēšgumiju!... bet vai vienmēr atkārtošana būtu zināšanu māte?... baidos, ka pat pie iespējas rakstīt no jauna, rakstītu to pašu!

Kopš rakstu ar datoru , nav vajadzības pēc zīmuļa un gumijas , bet vispār ... rakstu vienmēr steigā , un ja nepārlasītu , tad būtu nemitīgi jādžeš un jālabo .    

man ir tā gadījies, ka rakstīšana ir mans dzīveveids. vienmēr esmu rakstījusi svītrojot - bet tā, lai var cauri redzēt, kas apakšā. kad pirms apmēram 10 gadiem tiku pie datora, sākumā likās - super, tagad rakstīšu uzreiz tīrrakstus. ziniet? - atgriezos pie papīra un rakstāmā. tas nav zīmulis, jo man nevajag dzēšanu. man vajag katru vārdu, arī nosvītroto. rokas rakstījumam ir dvēsele. es ar to negribu noliegt tos, kas var pa taisno datorā, bet es nevaru... pat neskatoties uz savu ekoloģiso domāšanu - papīrs taču ir dabas materiāls.

un varbūt arī dzīvē tā- to, kas nesanāca, novītroju, bet tā, lai var redzēt cauri. ja aizkrāsosi pavisam - aizmirsīsi un kāpsi uz veciem grābekļiem.

novizualizē kā Haijama katru komentu Tautiskajās diskusijām vispirms uzraksta uz papīra un tad pārraksta datorā :)