Ir deputātu atsaukšanas procedūra. Sarežģīta, dārga un bez precedenta. Karroče teorētiski ir. Tās nelaimes ir, ka latvieši raduši pie tā, ka ir nabaga radinieki un ka no viņiem nekas neatkarājas un + ko vsemu balsojot sanāk kā basņā par gulbi, līdaku un vēzi.
Reiz viena mana draudzene atklātības brīdī atzinās, ka to nu gan nesaprotot, kā darbojas mobīlais telefons. Es pajautāju, vai viņa saprot, kā darbojas parastais telefons. Es tā sapratu, ka nesaprot vis. Tak pieradusi, ka ir un ka parasti funicē. Kad pasāka vajāt bin Lādenu, viņa teica: «ko viņi visi tā piesējušies tam bin Lādenam – tāds simpātisks cilvēks!». Es, saprotams arī nezinu, vai Bin Lādens paveicis tos šausmu darbus, kurus viņam inkriminē un vai viņš vispār reāla persona, vai mistifikācija. Dziesma un raidījums par to, pēc kādām pazīmēm elektorāta nospiedošais vairākums izvēlas par ko balsot. Tā elektorāta smadzeņu čakarēšana un vispār politika jau arī ne tik 1-kārša (kā telefons!). Gaume arī tam elektorātam ne tā labākā. Ka vēlēšanu komīzija pa slepeno sarunātu tipenē uzdrukāt beļetēnus dubultā un viltotu rezultātus, tā kā negribu ticēt. Tas teiciens «katrai tautai ir tāda valdība, kādu tā pelnījusi» laikam attiecas tikai uz valstīm, kurās demokrātija? – citādi paglupi sanāk. Paldies par uzmanību – končil – ņe končil, 5 minut, uhodji ot mikrofona!