karroče, slušai sjuda!
vakar ar kolēģi Daini DP šķūrējam vienu lielu raxtāmgaldu.
nu, 1-nā brīdī tā kā paizskatās, ka ka tikai nesalūzt, ko Dainim daru zināmu verbāli.
viņš saka, tas labi, es saku, ā, nebūs žēl izmest, viņs saka (kā Kiras Muratovas filmā!) nū ja, kā ta.
nu, nevis viņš saka: "JĀ", kā Kiras Muratovas filmā, bet "a ja jemu govorju, a on mnje govorit, a ja jemu govorju, a on mnje govorit" kā Kiras Muratovas filmā!
un tad mājā ejot iedomāju, vai ar to Valsti, vismaz tādā formātā, kā šobrīd, nav tāpat kā ar to galdu?
(1/2 skrūves izrautas, a vispār ta ne ozolkoka un ne buka un pat ne galdnieka plates, bet skaidu plates - ne pie galda būs teikt, bet iemīz skaidās, pagaidi līdz tam, ka izžūst un materiāls gatavs!)