labs. Tīrons bija kaut kur plašās Dzimtenes ārēs noķēris vienu, kurš nezināja, ka ir vēl kādas valodas pasaulē, ne tikai krievu. itkā noticējis un tad pie sevis teicis: "no dumajet žje onji vsjo ravno na russkom!"!
Nu, Brīvvalsts jau labu laiku kā atkalpanesusies, tak 85% brīvvalsts policistu vēl bija bijušie tēvoči Stjopas – ex padomju miliči, kad mani un manus draugus aizvilka uz mili-, excuse mois (eto njicjego, cjto ja po francuzski govorju?), brīvvalsts policiju bez kāda īpaša iemēsla – debīlās kaimiņienes ar hipertrofētu dzirdi, žēlabas. Nestādījās ne priekšā, ne pakaļā
(vienīgā reize no visām ļoti daudzajām padumjajā laikā, kad man miliči uzpisās, kad milicis izdarīja to, ko viņam pēc ustāva jādara, tobiš stādījās priekšā, bija, kad ar sieviešu zābakiem rokā un sieviešu mēteli pār roku gāju pār tiltu – milici pamanīju pa gabalu, jutu, ka piesiesies un sarunu izbaudīju jau iepriekš – kad viņš ziņoja, ka leitnats tāds un tāds, braši un militāri sveicināju un ziņoju: «Haralds Elceris, fotogrāfs!», viņš atvainojās, sak, aizdomīgi – izstāstīju patiesību kā mātei – ka sakarā ar dzemdību sākšanos (a piedzima man mīlotā jaunākā meita Laura! ~ tad, kad biju tilta vidū!) aizvedu sievu uz slimnīcu, a tur drēbes nebij, kur noglabāt, vēlēja nest mājā – pat dokumentus nepalūdza uzrādīt. Neticēsiet, man tā paveicies, es padumjajā laikā pat ne reizi neesmu milicijā pa purnu dabūjis!)
Saprotama lieta, mazliet paālējies biju, tak draugi, ar kuriem kopā ālējos, bija sen padevušies mājup, un tie, kurus aizturēja kopā ar mani, gluži citi, no rīta atnākuši. Un tagad mili- excuse mois (eto njicjego, cjto ja po francuzzski govorju?), brīvvalsts policijā viens pirdiens brīvvalsts policists, kad viņam lūdz atļaut piezvanīt, saka: «kas ta te būs, kad katrs sadomās nez kur zvanīt!» un saka viņš to valsts (ne mūsu, bet kaimiņ’) valodā un kad es viņam saku, ka možen var pa latviski, viņš mājienu (a mājiens bija, ka lai iet grāvjus rakt, ja neprot valsts, kurā strādā par milici, valodu) nesaprot un saka (ar netīru pirkstu uz kolēģi rādīdams): «a cjō, on doprosit!» (ja kas, pratināšana ņem vietu, kad (ja) apsūdzība izvirzīta, līdz tam ir 1-kārši pizdjož), a kolēģis nevis tāds inteliģentais krievu tautības milicis gadījies, bet milicis, kuram latviešu valoda vienīgā zināmā (saprotams, neskaitot krievu – tāds darbs!), jo dzimtā. Karrrroče (ar 4R!), tas nav tas, par ko es cīnījos un kā dēļ riskēdams ar vismaz vidēja izmēra nepatikšanām, skolas gados 18. Novembrī pucējos baltā kreklā, un kā dēļ zem segas ar svecīti lasīju arhipku, vienu dienu Ivana Djeņisoviča dzīvē.