Uhh, Harald! Vismaz labi, ka i Tavs niknums tāds konstruktīvs! ...

Nupat par šo tēmu ir svaigāks jaunums, -- arī šejieniešiem un 2 šejienietēm noteikti. Pagājušajā svētdienā, ka ziņoja Diena un it kā citi mē-ē-dji arī, Rīgā, pie kaut kādas dižbodes Lubānas ielā invalīdu (cilvēku ar īpašām vajadzībām) autostāvvietā apstājies kāds auto ar policistiem, vismaz pāris, privātā. Tuvumā gadījies kāds puis’s Punnenovs uzvārdā, senos laikos bijis ar militāro specuzdevumu vienībām saistīts: iestūrētājam uzsaucis -- invalīds esi vai vienkārši kroplis. Tas panācies atpakaļ, piesolījis pa purnu. Punnenovs puis’s atbildējis, ķipa, nu riskē! Tas riskējis, PP šo nobloķējis, piespiedis pie sienas, lai mazāk raustās. Kad jau licies, ka pieticis un šie pat gandrīz vien no otra attālinājušies, policis sācis vilkt dūdas/volīnu/stobru/pistoli ārā, lamādamies solījies nošaut, -- PP vismaz aiz rokas noķēris, šāviens pasprucis griestos, vismaz neko nopietnu nav trāpījis... Protams, nu iet vaļā spriešana, atmazgāšana, taisnošanās, ierosināts kriminālprocess, dienesta meklēšanās un cita politveterinārija.
Man papildus interesanti, kā tagad pret neaicināto savu interešu aizstāvi atnesīsies invalīdu organizācijas, invalīdu draugu kopas un paši tie, kam īpašās vajadzības! Ints Ķuzis, kriminālpoliču boss teicis par pistolero: ja cilvēkam biežas problēmas, tad policijā neder, Mūrniece, iekšķīgo lieto ministre gaidīšot rezultus utt. ... :))

Junona,Tu vienmēr tik prātīgi spried un pareizi stāsti.Stipras gribas cilvēks esi,super-visi komplimenti Tev.es gan kā niedrīte vējā,lokos un liecos un svārstos un tik bieži kļūdos... un dzīvi tikpat mīlu,jo ticu ,ka arī vāji cilvēki kādam nolūkam nepieciešami.

Desperados, paldies    Es jau arī esmu tikai cilvēks ar visām vājībām un labajām īpašībām. Vienkārši, mans darbs man ir iemācījis izteikties skaidri, saprotami, lai arī ne vienmēr īsi un kodolīgi    Stiprai būt dzīve iemācīja    

Desperados... :) Koķetē, -- tas vājais, kurš savus vājumus apzinās, ir gana stiprs: stiprāks par to, kurš izliekas, ka nav vājš... :)

Mariins.nu nedaudz ir,kā Tu saki(nokaunējos).kā tu tā uzreiz pamanīji?a kā tad savādāk lai izdzīvo?

Te nu man atkal nagi niez tajā iznvalīdu sakarā          Būtu mana vara es tos morālos kropļus tik tiešām nošautu... Mans uzskats, ka nekas neattaisno lai pielietotu šaujamieroci. To pielieto tieki gadījumos, ja ir reāls apdraudējums savai vai apkārt esošo cilvēku dzīvībai... Domāju, ka visus pielietošanas gadījumus nav vajadzības uzskaitīt   Pirms pielietošanas ir jābrīdina un jāizvērtē situācija vai tu pats neapdraudi citus palaižot lodi paklejot. Es arī esmu sasodīts babulis, kas vienmēr aizrāda, ja kāds lien invalīdu stāvvietās... Vai tiem, kas tā darās tik tiešām tās pakaļas tik ļoti uzpampušas, ka nevar pāris metrus noiet?! Vispār tā ir necieņa pret līdzcilvēkiem.

Y - tikai stiprais var atzīt savu vājumu!

Ints Ķuzis taisnību teicis, bet cilvēki, kuriem bieži problēmas mācās par dakteriem, skolotājiem, policistiem vai juristiem (stulbie amīši daudz naudas iztērēja, lai izpētītu tā vietā, lai man pajautātu!    ), a ja ar saprašanu švakak, dakteri un skolotāji atkrīt.     cerams, ka nu vairs nav kā padumjajā laikā pa 2 poličiem jāsaigā, lai pa abiem vismaz vidusskolas izglītība sanāktu.

Desperados! Izdzīvošana = tāda štuka, kas stiprajiem ļauj nedomāt, kā būt vēl stiprākiem, toties vājajiem, kuri vājumu apzinās, ir iespēja beidzot kļūt vēl stiprākiem, jo palikt vājiem iepriekšējā vājuma pakāpē nāves draudi neļauj... :))

(c) tas vājais, kurš savus vājumus apzinās, ir gana stiprs: stiprāks par to, kurš izliekas, ka nav vājš... :)
es pat šim marīna teiktajam piekrītu... pasteidzās man pa priekšu manu domu pateikt      

pārbaudījums ar varu un naudu-visobjektīvākais kopš laiku laikiem.Iedod viduvējam statistiskajam cilvēkam rokā šaujamo,vai mugurā mundieri,jeb iecel vadošā amatā-un tad domāšana pārvēršas.ļoti spēcīgiem raksturiem vajadzētu būt pieejamai varai pār līdzcilvēkiem.Citādi rodas tās situācijas,kad policists piekauj civilo,kad grupējums sasit vientuļo garāmgājēju,kad boss izzobo padoto-.bija ;loti laba filma par to-man tikai nepatika,jo bija gana nežēlīga,bet patiesa līdz mielēm.Laikam saucās Eksperiments.kad vienkāršus cilvēkus ielika noteiktā telpā un iedalīja lomās-ieslodzītie un uzraugi.Un tad kāds no malas skatījās,kā sakropļojās to cilvēku domāšana kam bija iedalīta vara un kā tiem,kas bija pakļautie bija jācīnās par izdzīvošanu.šausminoši.

..vara un nauda, tie ir ieroči, ne jau nauda bojā cilvēku bet tās trūkums..un reizēm vairāk škiet ka lielākās problēmas rodas cilvēkam pašam nespējot laikā apstāties, tā alkatība, nespēja paklusēt kad vajag, nespēja pateikt kad vajag, nespēja rīkoties kad vajag..

Ņemot vēra, ka esmu problēma pati par sevi, man ir daudz problēmas, no manis jāizvairās, tur neko.      citu problēmas ir pusproblēmas, pilnīgi nelo?iski, bet fakts.

..zvana kādas sirdsāķītis:
Gribi šovakar iedzert? vai tev ir laiks? man ir problēmas, varbūt tu vari kādu padomu dot
atbilde -Nē
ko?tu negribi atpūsties, parunāties vai tu vienkārši negribi satikt mani
nē..es varu mēģināt tev palīdzēt..

Jūtu līdzi desperados, kas to redz tikai filmās un uzreiz pārākajā pakapē. Tad ir traki un grūti, pat šausmīgi. Bet īstenībā AR VISIEM VISU VAR SARUNĀT MIERĪGI. Tikai vajag prast reaģēt, bet pirms tam paredzēt, bet vēl pirms tam zināt, bet vēl pirms tam, lai tas būtu interesanti to zināt, bet vēl pirms tam mīlēt cilēkus un dzīvi.

Malipka, Desperados tādu kaunināšanu, nebij pelnījuse, -- neizskatās tik tuppa, lai piemērus zinātu tik no ķinīšiem: vienģi ķinīšpiemērs spilgtāks, uzskatāmāks, vieglāk uzķerams: vieglāk uzķerams arī tādēļ, lai viņai pašai par sevi nebūtu jāsaka/netaktiski jālielās, ka dzīvi mīl un dzīvē -- mīl ne tikai sevi vienu pašu.

Paparaci1! >> :) Spožs didaktiskais mikrostāsts!             

desperados... tas sižets par cietumu. Tas, lai aizdomātos, ka mēs paši pat iedomāties nevaram, kā situācija uz mums var nospēlēt, var daudzas īpašības pamainīties. Situācija mūs ietekmē vairāk kā mēs to gribētu sev atzīt, tāpat citu cilvēku klātbūtne. Ja to zin, tad vieglāk. Elkonīšus var izstutēt laicīgi, vai gluži pretēji, paredzēt, kur tie būs izstutēti un izvairīties.

Pilniigi piekriitu roze3.    Taapeec kaut kaadu attieksmi un veerteejumu par konkreetu ""situaaciju" dodu tikai tad, ja pati esmu bijusi konkreetaa ""situaacijaa"". Viss paareejais tikai teorija un priekshtati!   

Tajā storijā par cietumu biju pētījums uz psiohes iedarbībū, kā konkrētā situācija mainās psihe un cik ātrā laika posmā tā samainās...

..ja par problēmām, tad bieži vien cilvēki vienmēr meklā attaisnojumu tajās sev un vainīgos

Tā filma esot psiholoģijas studentiem kā bligātā literatūra.man to bērns stāstīja.Un šeit tapa pieminēta,tālab,ka neduzdz augstāk bija stāstiņš par policistu,kurš ķēries pie ieroča,jo viņam pašam pie sirds ķēries aizrādījums.turklāt pamatots aizrādījums.Un nesakiet,ka neesat ievērojuši-ja vāja raksturra cilvēciņam uztic lielāku varu par to,kuru šis par kontrolēt,tad tas cilvēciņš pārvēršas.pārdeg un nespēj tikt galā.Ne par velti stāsta,ka Sensenajos laikos visnežēlīgākie vergturi bijuši paši bijušie vergi,kuri brīvlaisti.