Mocca, manuprāt viena no stipra cilvēka rakstura īpašībām ir spēja saprast, kad vari pats, kad tomēr jālūdz palīdzība. Tevis teiktais drīzāk attiecas uz cilvēku ar mazvērtības kompleksu, lai savās acīs izskatītos liels un varens, tāds cilvēks spītīgi atteiksies kaut ko lūgt citam.

Jā, Mariins, arī tā.   Un piekrītu arī tam, ka vispirms jābūt vai arī jāpamodina paša griba ko atrisināt, tad tik var palīdzēt.

Junona2, -- vēl jau ir arī pārspīlēti kautrīgie, pazemīgie, kuri nelūdz un nesauc palīgā, -- es tads maziņš, tā tik liela priekšniece: ko nu es viņu traucēšu, -- labāk kautrīgi miršu, nekā dakteri uzrunāšu... :)) Un -- sajūk vajadzība lūgt ar vajadzību darīt.
Afrikāņiem ir laba pasaka par Lauvu, kurš kādā sarunā bij pelei bez vajadzības uzsprēgājis, -- kad mednieki, kā jau Āfrikā, Lauvu bija ievilinājuši tīklā, Lauvam uzreiz pieleca, cik Pele saimniecībā noderīga: Pelēns attecēja un tīkla šņores sagrauza: i Lauvu palaida, i medniekus piečakarēja...    

Marīn, bet tiem jau arī ir mazvērtības komplekss, tik izpausmes varbūt citas.

mariins4x4, nesabiezini krāsas tur kur tas nav vajadzīgs. Nav mana vaina, ka tev tāda uztvere kur tu saskati, ka tevi mēģina aizskārt utt. Un nebūt es nebakstu acī ar pirksteli tev. Man labāk tas akmens tīk. Es tik vien blāvi mēģinu tevi iekustināt lai neskatīties tikai vienā virzienā. Gribās tomēr lai parādās cilvēcīgā puse nevis tikai visi spriedelējumi ir no darba devēja augstumiem. Kā arī tiku minējusi, ka mēs jebkuru informāciju laižam cauri savai pieredzes prizmai un tad skatam vai tas mums ir noderīgi paglabāt ilglaicīgā atmiņā jeb uzreiz atsijāt uz nevajadzīgo lietu grozu...

Man pat gribas teikt, ka mēs skatam lietas dažādos platuma grādos un es noteikti pieeju pilnīgi no citas puses...

... sanaak taa;pasham jaarisina,pasham jaaluudz paliidziiba,ja ar sevi par maz,bet... ir gadiijumi,kad TU neesi speejigs ne risinaat,ne luugt,tad... iet citi paliigaa,risina tavaa vietaa(piem.slimiibas gad.)

Roze3! ... :) > Pirms daudziem gadiem ne no turienes un ne tā, kā vajag, nolēcu, abas pakaļkājas aizlauzu. Tupu uz tā betona, sāpju šoks nav pārgājis, bļaut nav vajadzības, mobilo telefonu nav, Lattelecom būdiņa ar analogo tai ķezā nav tālu, bet nepieejama... Garām uz krogu, kaut ko meklēdams, aizskrien tāds neliela auguma sievišķīgs radījums, pēc minūtēm dažām tipina pretējā virzienā, uzmet acis, prasa: problēmas? Kautrīgi atbildu, ka nu gan... laikam jā... laikam... salauzies... Neērti palīdzību lūgt, -- mani gandrīz 90 kilo, meitēnam uz aci -- zem 60, smadzeņpods lēni vāra... Iedodu sanķikus, vismaz taksi palūdzu izsaukt, taksis atbrauc, begemots pie stūres, i nedomā ārā kāpt: begemots hibridizēts ar kases aparātu un ph-ismu... Mēģinu... kaut ko... kaut kā... Lauvu taču netēlošu, bet peles žēl... A Pele, bļin, žigli takšam duris no otras puses vaļā, četrrāpus uz sēdekļa -- žips! Kā nogrābj mani aiz rokām, gāžas atpakaļ, tehnsiki pareizi velk ar kājām, kas par rokām stiprākas un ... protams, nu es esmu transportā...
Pa vidu sāku žagoties, kauns par sevi tādu lielu un tobrīd mazvarīgu, uz ko Pele žiperīgi: nesatraucies, Saldū vet-us (veterinārus) beidzu, Tērvetē divgadīgos ērzeļus kastrējusi!...    

sehr kompliziert. ir tāds teksts "problēmas, kuras nerisina, ar gadiem pašas atrisinās." teksts idijōtisks, kā vairums tautas gudrību. vairumā gadījumu ne sūda nerisinās, retu reizi kāds cits atrisina, bet visbiežāk tās 1-kārši zaudē aktualitāti.
saprotama lieta, pēc savām prioritātēm. + jātura prātā pēctecība un loģistika - nu, kad vēl nebija tik biezā kārtā širpatreba mēslus pasākuši ražot, bija lērums pilsoņu, kuriem nebija muzona mājās. jo "nafig man plates, man jau nav uz kā klausīties!" un "ko ta es ar to patafōnu darīšu, man takš nv plašu!".
nesākt darīt to, ko nereāli paspēt līdz kapa malai, ja vien nav kāds, kurš ņemās turpināt.
nu, ratus ziemā, ragavas vasarā - bet ar ragavām nevaig gaidīt līdz nākamajai vasarai, ja nu ziemā pagalam. un ar ratiem nevaig gaidīt līdz nākamajai ziemai, ja nu vasarā pagalam.
un 1-mēr jāatceras, ka tad, kad būs lielāki sūdi (un BŪS!) , SHITie aizmirsīsies.
vecais perdelis Kurts VonneNgūts (kā daudzi grāmatnieki viņu!) labi teicis vai citējis, ka dod spēku mainīt to, ko varu mainīt ar savām mazajām inteliģenta roķelēm un dod samierināties / sadzīvot / ar to, ko nevaru mainīt un dod prātiņu atšķirt 1 no 2.

Mocca, man nevajag, lai Tu samierinātos ar to, ka Tev vienmēr nav taisnība... :)) Arī man nav, bet es par to nepārdzīvoju, -- ir daudz interesantākas būšanas... Ja kādam to darbiņu vari piespēlēt un redzi, kas tas, kam piespēlēts, dabū, dara un priecājas, es priecājos, ka palīdzība šam derēja, manu rekomendāciju neizblamēja/neiegāza, un eju mierīgs tālāk bez jebkādas "darba devēja augstprātības"...

Man nepatīk lielas lidmašīnas apskatīt uz zemes: garlaicīgas virsmas, vajag tām garus skrejceļus, kaut gan pulka cilju var aizvest uz Parīzi... Toties mazs pilotāžas sportinieks ar meistarpilotu -- uhh! Tad ir, ko redzēt: augstākā pilotāža aizrauj, -- tais darbībās ir dažādība, diapazons: no liela augstuma līdz gandrīz zemei dažās sekundēs un vakarā -- mājās dzīvs!    

Harald! > :) Bļin, prozit, ar 50 g labinieka! Kā parasti -- tad, kad vajag un tur, kur vajag, un -- galvenais! -- tā, kā vajag! Yesss! ... Bļin... Tā rīkojas ītseni parteigenosse...    

junona2, es nekādā mērā to nepielīdzinātu ar mazvērtības kompleksiem, bet gan ar bailēm kļūt vājam citu ācīs... Kā jau minēju es savādāk uz to paskatos, bet varbūt kādam tas izskatās kā kompleks lai tā arī būtu. Nav nevienās lietās vienas baltas patiesības kuru nevarētu grozīt utt. Ir cits vai nu mēs pieņemam to citādo viedokli vai arī nepieņemam... Es tik zinu pēc sevis... tapēc saku caur savu pieredzes prizmu... Zinu, ka man pašai ir bijis diezgan grūti palūgt palīdzību, kad man to vajadzēja visvairāk, bet esmu pateicīga saviem kursa biedriem, kas tomēr tā teikt paņēma aiz škirkas un sapurināja. Un tad ir nereti nācies klausīties tekstus tu tak esi babulis ar pautiem kādas tad tev varbūt problēmas bla bla bla... vienmēr spēj izgrozīties utt. Un atkal man jāsaka tās ir bailes jo esi itkā radis, ka no tevis gaida to stipro balstu utt. un itkā tu pat nedrīksti būt vājais un izrādīt to...

šausmīgi gudrus tekstu te sarakstījuši cilvēki,pat grūti aptvert.Re vēl viena problēma-cilvēki nesapprot cits citu-kā ar to cīnīties????

desperados... pieraadot savu taisniibu      

mariins4x4, es pat nesamierinos ar to, ka man vienmēr nav taisnība.. es tak neesmu nekāds tur augstāks spēks, bet tomēr vienmēr saku tā, ka man ir taisnība pat tad, kad man nav taisnība ...    Būtu baigi aplami domāt, ka man vienīgai pieder taisnības groži... Tik tālu pat es savās slimākajās fantāzijās nebiju aizfantazējusies...
Laikam tomēr neiztikt bez to pirksteļu laizšanas lietā    Par taviem lidaparātiem es pat neņemšos ko bilst. ko tad man rāpojošam putnelim saprast no tās starpības starp zemi un spārniem... Visi putniņi nekad nelidos... kādam nāksies arī rāpot... Protams, ka pozitīvi, ka kādam esi devis iespēju dabūt darbiņu un tā... es tak tanī neiebilstu un nemaz nemēģinu pārliecināt, ka tas nav labi ...

Paldies!    
kolēģe (pa kino un foto līniju) Vaira Strautniece situācijā, kad domāju, iet bildēt kāzas vai bēres, mācīja, ka dzīvs 1-mēr svarīgāks par beigtu / nedzīvu un ka cilvēks 1-mēr svarīgāks par lopiņu. nu, no degoša Prado muzeja es drošu vien iznestu košakiņu, ne Pītera Breigeļa bildi. bet var gadīties, ka Pītera Breigeļa bildi, nevis Ādofu Hitleru vai Jōzefu Staļinu vai ... karroče, sapratāt. man domāt, tas, ko Vaira apgalvo, ne 1-mēr tā.

nu jā, ētiski, estētiski un higiēniski viss jādara. Ansis kursos, ... bet to es laikam jau - nu, TV grupa ieaicināta un džeks, kurš zvanījis uz TV, aplejas ar bencīnu un aizdedzinās (reāls gadījums Āmerikā!) un Tu esi operatōrs and the questin is: "ko Tu dari?", tobiš - kura ētika Tev ir augstāka - profesionālā vai cilvēciskā. skat. arī Jakopeti - filmēja kā šauj nost kādu melno cilvēku un palūdz pagriest tā, lai labākā gaismā smadzenes izšķīst.    

likuma pants skan kaut kā par palīdzības nesniegšanu grūtā brīdi un/vai par cilvēka atstāšanu bezpalīdzīgā situācijā (tiesā jau droši vien tikai, ja šo neizdarību rezultātā iestājas eXitus vai invaliditāte!) bet karroče to taksistu vaidzētu sist līdz nāvei un vēl mazliet un tad citiem par biedinājumu izkārt centrālajā laukumā aiz 1 pakaļkājas.             
(eu, var manīt, ka šodien diezgan nikns?)    

Mocca! > :) > Tev uzreiz 2 pa-a-a-aldies!
Pirmais: par to, ka atzini, ka esi pie tiem tipāžiem, kam taisnība arī tad, ja tās Tev nav... Cienījami paškritiski un pašironiski un -- īstajā reizē...
Otrais: par putniņiem...
Ja katrs no mums izdarītu vien to, cik, ko un kā spējam, dzīvot labāk būtu ja ne visiem tad pulka vairākiem nekā šobrīd, te un tagad... Ne jau velti vienu Lauvu un 2 dažādas Peles pieminēju...    

sava taisnība?????vai tiešām jāpierāda?ar putām uz lūpām?es domāju,ka galvenais sau apziņu un savu uzskatu lepni paust,pašam tam ticēt un pie tā pieturēties un dzīvot saskaņā ar saviem principiem.Pierādīt nevienamneko nevar,j katram savs skatupunkts.Latviešiem ir tāds teiciens-"Šausmīgi daudz taisnību,Nojukt var,ja nav savējās".Laikam Ziedonis bij autors.
Un vēl nesen ,tiesa citā sakarā,lasīju ka māte Terēze esot teikusi,lai nekad viņu neaicinot vērsties PRET kaut ko(pret karu,pret badu’pret slimībām)jo to viņa nekad nedarīšot.Bet vienmēr iestāšoties PAR kaut ko-par savu ideju,savu nostāju,savu pasaules uztveri.

Es te gan nekādu savu taisnību netaisos pierādīt, jau kuro reizi saku, ka tikai diskutēju un izsaku savas domas. Dažkārt tās sakrīt ar citu domām, dažkārt ne, tāpēc problēmas netaisu    

Mocca, bet kas tad ir bailes kļūt vājam citu acīs, ja ne komplekss??? Man, piemēram, nav bail, jo es zinu, ka neesmu spējīga uz VISU. Un ko tas cilvēks par mani padomās, man nemaz nav svarīgi (lielākoties). Man ir cilvēki, kuru domas man tiešām ir svarīgas, bet tie ir tuvi un mīļi cilvēki, kuru acīs man nav jāizliekas. Bet par pārējiem nudien maza bēda    

Savas problēmas kā risināt?materiālās dabas vajag laikam ar materiāliem līdzekļiem,garīgas dabas-izglitojoties.Ja esmu slima,eju pie daktera,ja saplīst kurpe-jāpērk jauna.Ja bērni neklausa vai vīrs apbižojis-tad pie mammas pēc atbalsta      .Man bieži palīdz ,kad naktī paveros debesīs.un tad,(redzot tās neskaitāmās zvaiznes,kas tur miljoniem spīd un spīdēs vienalga,esmu es vai neesmu),es saprotu savas bēdas vai problēmas mazsvarību attiecībā pret Visumu.Tāpat jau nekas namainīsies-nolikšu to eksāmenu vai nenolikšu,dabūšu algas pielikumu vai saņemšu par 20 procentiem mazāku-tāpat rīt lēks saule un vakarā rietēs.Sauciet to par pozu,bet man tiešām palīdz.Drusku paiet nostāk un paskatīties no malas uz savu dzīvīti.Nu neesam tik svarīgi,kā paši sevi uztveram.

... savas domas-sava taisniiba vien ir...