nepiesauc nelaimi ... to es gribētu Tev ieteikt

Nuuuu... plānprātība, tiešām, traki. Bet kaut kāds marasms jau gan ik pa laikam ir vērojams...

Ja veselība būs laba tad jau viss būs okei ...    

Nepiesaucu. Vien gribu zināt- nu kā KONKRĒTI tas marasms izpaužas?

... Jānis ?, Juris ? ... fjuuu takš Aigars ... nu i kā atcerējos ?? :)
un vēl, ... stundām ... atceries, tu atceries ... ??
Bet, marasms (manuprāt) sākas kad vairs nejēdz ne rīta ne vakara (

Kad runā vienu un to pašu jau nez kuro reizi?

Gaidi vai negaidi, vecums pienāks! Tad jau matīsi, kā Tev tas... Labāk neprognozē... Dzīvo, lai ir ko atcerēties!!!

Gari un plaši par šo varētu te runāt un stāstīt,bet ja jau nopietni interesē kas un kā,tad jau labāk ieskatīties tajā pašā googlē... Katram cilvēkam demence,jeb vecuma plānprātība izpaužas savādāk...    

man ļoti tuvs cilvēks pēdējā pusgada laikā veidoja aizsardzības posteņus savā istabā, plānoja uzbrukuma atvairīšanu, kāra un dedzināja maukas - turpat istabas stūrī, mazgāja savā čuru spainī drēbes, smērēja visu, ko var aizsniegt ar izkārnījumiem, plānoja tiesu darbus pret kaut kad TV rādīta sižeta autoru, kas viņu nav parādījis pareizajā gaismā, zūdījās par to, ka viņam tomēr nav piešķirta Nobela prēmija, plānoja arī savas bēres - teica, lai es tur runu nesakot, jo tad mēs ar viņu atkal salamāšoties, utt. nekā skaista.. dziļas skumjas.. visu mūžu bija cilvēks ar ļoti asu prātu un analītisku domāšanu. gudrs un labestīgs.

Googlē sauss faktu materiāls. Te mēs varam dalīties pieredzē, savos novērojumos.
Un Bite... Nu varbūt ne gluži par mani vēl ir tas stāsts...

Nu pēc definīcijas... organisma panīkšana un gandrīz pilnīga psihiskās darbības izbeigšanās... Parasti jau tik traki nav, bet pazīmes gan var redzēt. Arī tas, ka runā vienu un to pašu... un nīkuļo uz "veciem resursiem"... Oi, labāk, tiešām, nepiesauc!

Ak kungs... Haijam Tiešām TĀ???

tiešām tā. n

un tas jau, protams, nav viss... :(

vēeee, kas par tēmu...    Man labāk patīk teiciens (ja nemaldos, Šekspīrs??) "Bez šaubām, trakam būt ir skaisti, bet to zina tikai trakie paši"     ... nu ja nu tāds liktenis piemeklē, tad pats laimīgs, bet par pārējiem pofig... tātad secinājums - kāpēc par to uztraukties??

Man likās savdabīgi jau tas vien, ka sagaida, kamēr neviena nav mājās un tad vāc uz savu istabu visu, kas nav piesiets un kas itkā viņam piederošs... no virtuves karotes, diegu spolītes, čības, grāmatas, gaļas mašīnu utt...

Vienmēr, Lia, diezin vai tā izdosies, ka pārējiem pofig. Mēs te lielākā daļa esam kā reiz tādā vecumā, kad šādas kaites var sāk piemeklēt mūsu vistuvākos... mūsu vecākus... diemžēl... nākas ar to saskarties...
Bet stāsts joprojām nav personisks.

Skatoties uz savu mammu,kurai pašlaik ir 71,rodas vēlēšanās pašai tik ilgi nenodzīvot un saviem piederīgajiem to nenodarīt... Bet agrāk viņa bija cilvēks ar augstāko izglītību,laba ārste...
Šausmīgais raksturs+vecums+slimība padarījuši viņu par cilvēku,kurš izsūc no manis pēdējos dzīvības spēkus un pēc pāris stundu apmeklējuma izeju no viņas mājas pārsvarā mirkstot asarās un depresīvā noskaņojumā...    

Tas ir katram inviduāli ,ir jau kas vel tada vecumā arī strādā...    

Protams,manas mammas kaimiņienes ir pat vecākas par viņu,bet skatos,ka tās braši brauc ar divriteni,kopj lopiņus,rušinās dārzā... viss notiek,bet mana mamma tajā pat laikā būdama jaunāka,ir garīgs un fizisks vraks... Nezinu,no kā tas viss atkarīgs...