junona vai es saku ka etalons   ..bet kaut kada dalja taisniba taja ir..es jau bez Dimiteriem saku ,ka izglitibas sistema ir personibu DEGRADEJOSA..un samaljosa skolas uzdevums ir radiit skruvites..

un ja kadai mammai dikti bailes..no skolas luudzu ir alternatiiva..         

rīt skrienam,tepat valmierā

jadore par skriesanu ir diskusija..dikti neatsauciga tauta izradijas   

nu - neko darīt, atkal sava intervija jācitē.
- kur tik gudras gadījies?
- piedzimu. bet īpaši gudrs tādēļ, ka no katra cilvēka, kuru sastopu, cenšos iemācīties to labāko, ko no viņa var iemācīties un vēl tādēļ, ka skolas gados bieži pasitu termometru uz otru galu, izlikos par slimu govi un kamēr mani kolēģi pilnīgi bezjēdžigi deldēja bikšpakaļas pret skolas soliem, siltā priežu malkas kurinātā istabā lasīju gudras grāmatas.    

Ja skolā ir grūti gan skolniekam, gan skolotājam, tad kaut kas neštimmē ar to sistēmu. Bet to mainīt var augšas, ja ir gana gudras.
Mājapmācība kā sistēma pastāv, ārzemēs pat redzēju e-apmācību, kur vecāki to drīkst izvēlēties, pie mums vajag ārsta slēdzienu.
Latvijā šogad sāk darboties e-vidusskola. (maksa ap 600,- Ls gadā, ja nemaldos).

Es varu saliidzinaat: no 7 gadiem skolu saakushais beerns bija daudz nobriedushaaks skolai un maaciibaam! Kaut gan tas, kursh saaka iet no 6 gadiem, jau pirms skolas tekoshi lasiija, bija PAR JAUNU skolai! Beerniem vajag beerniibu!

galu galos bērnudārza vecākajās grupiņās arī jau ko māca. tiesa, vairāk auklējās. skat arī sagatavošanas klases.
paša jaunākais bērns (ar nagiem!)
http://www.fotoblog.lv/rep/15528.../?cid=12315
JAS mācījās, nosacīti sakot, Montesori skolā.
http://en.wikipedia.org/wik...i/Montesori
baidījos, kā būs ar socializēšanos, nav taču Montesori pasaules. bet normaļņiks.

Neparastā, es Tev nepiekritīšu, ka 1. klase ir tikai bumbulēšana. Sākot 1. klasi prasība lasīt it kā neesot, jo ja tāda būtu, tad uzņemot bērnu 1. klasē būtu pārbaudes darbs uz lasītprasmi. To es uzzināju Izglītības Ministrijā. Un darīju to tāpēc, ka 1. klases skolotāja pateica, ka jāņme privātskolotāji, lai iemācītu bērnam lasīt. Tikai īstenība ir pavisam citāda. Bērnudārzā prasība ir iemācīt bērnam pazīt lielos burtus, bet aizejot uz skolu tur īsā laikā viņam ir jāmāk lasī, un ne jau drukātos burtus, bet tā kā ir rakstīts grāmatā. Tas no pieredzes. Un mācību temps ir ļoti saspringts. Prasības augstas. Nu mums nekādi nesanāca bumbulēt.   

Vairumā gadījumu bērniņam pirmajā klasītē tiešām nav ko darīt. Jo pirmās klases līmenim atbilstošās prasmes viņi jau apguvuši vecāku un dārziņu kopdarbības rezultātā. Un tas priecē. Mazuļi tagad attīstīti.

Es ļoti labi pazīstu pirmklasniekus. Ziniet, daudziem no viņiem prātā citas rūpes, ne tās, ko mēs iedomājamies viņu vecumam atbilstošas. Bučošanās, meiteņu ķeršana un apķeršana, lūpas uzmešana, ja kādu citu vairāk "mīl"... Jā, ir lietas, kur viņi vēl gluži sīkulīši... Bet tas gan, ka 1.klases skolēnam jātiek gan ar tualeti galā, gan kurpju šņorēm, gan pogām... Lai arī es esmu gan bizes pinusi, gan degunu slaucījusi...
To nu gan es neteiktu, ka pirmā klase nevajadzīga. Bērniem ļoti grūti noturēt uzmanību, klausīties... Arī uzdevumi ir diferencēti - atbilstoši dažādiem līmeņiem...

bite, pilnīgi piekrītu par to, ka ne jau mācību viela tam mazajam ir pats galvenais skolā. un patiesībā es nesaprotu, kāpēc sešgadnieks, kuram pati daba vēl nav iedevusi spēju koncentrēti pievērsties mācībām, būtu jārauj laukā no pirmsskolas iestādes vides un jāmet iekšā skolā. sistēma ar 5-6 gadnieku izglītošanu, kāda pastāvēja valstī līdz šim, manuprāt, bija vecumam visatbilstošākā. protams, pa tiem dažiem gadiem, kamēr darbojās, vēl nepaspēja pilnībā noslīpēties, tomēr tas bija ļoti labs variants.

un tagad esmu nikna. savu dēlu pati palaidu sešos gados uz skolu, lai nav uz darbu jāiet ar diviem maziem bērniem, bet tikai ar vienu. nekad dzīvē vairs tā nedarītu! kaut arī skolotāja bija lieliska un perfekti izprata puikas sajūtas. viņa man stāstīja - paiet tās 20 minūtes, un Jānim acis pa logu laukā. kluss, kārtīgs bērns, bet ir prom. pēc minūtēm 7 atgriežas, bet jau apjucis un nespēj koncentrēties. mācījās labi līdz skolas beigām, bet kaut kāds vienmēr tāds apjucis un nesakoncentrējies arī bija.. nepārliecināts.

Un tas, Haijam, arī vēl nav rādītājs. Dažs varbūt apjucis i desmit gadu vecumā. Un cits- apķērīgs un uzmanīgs sešos gados. Visi vienādi nekad nebūs.

ne par apjukumu lielā runa, bet par spēju koncentrēties.
un varbūt vienu piemēru nevajadzēja minēt. bet, versija, esmu redzējusi simtiem bērnu, kas uzsāk 6 gadu vecumā mācības sešgadniekos, un cik ļoti citādāki viņi ir kļuvuši tieši šī viena mācību gada laikā, kuru beidzot viņiem ir 7 vai tūlīt būs. tas ir paŗejas mirklis uz spēju sēdēt skolas solā un koncentrēties zinībām, un ar likumiem un lēmumiem šo mirkli pārcelt uz agrāku nevar.

arī ļoti gudrie un attapīgie sešu gadu vecumā ir pavisam savādāki nekā 7.

Novērojot pēctecību, piekrītu haikamai..

Un tie, kuri uzsāk septiņos gadiņos, tie vai tad neizmainās un nekļūst ļoti citādāki pirmā mācību gada laikā??? Arī kļūst.

haijama-x un versija istjinu glagoljit!    

nu tad mans bērns nav tik attīstīts un 1. klasē viņam tik viegli negāja. :(
1. mācību pusgadā bērnam matemātikā ir jāapgūst saskaitīšana un atņemšana līdz 20 un 2. mac.pusg. jau jārēķina visas darbības līdz 100. Teikšu atklāti mums gāja grūti. Jo temps ir ļoti straujš. Un runājot ar citiem vecākiem ne visiem ir tik špīdoši

attīstīts - nu, sagatavotības pakāpe un vai jūtas komfortabli.    

Mana mazmeita, kurai 5 gadi būs septembrī, šobrīd veido tādas lietas no plastilīna, ka es esmu pilnīgi mēma. Puķu groziņu, kurš salipināts no maziem plastilīna gabaliņiem, un puķes ir vienkārši burvīgas. Es pat nezināju, ka viņa kaut ko tādu prot    Mēs dažkārt iedomājamies, ka tie bērni ir dumjāki nekā patiesībā! Un pacietības arī viņiem ir vairāk nekā mums šķiet.