Marins- plati, ja gribi baudīt, tad tikai un vienīgi plati, CD šito neņem, spektri pārklājās. Lai gan, godīgi sakot, auss jau lēnāk pierod pie digitālo mēslu klausīšanās.

Viss pareizi, mice54 ir pareizi informēta, koncerta nogalē RO pats to paziņoja, tātad reklāmas triks.
Tas tomēr koncerta kvalitāti neaizēno, ne velti Dzintaru koncertzāle bija pilna, un ļaužu atsaucība lieliska. Notikušais vēlreiz apliecina to, ka mēs varam ellīgi daudz.

Pirms kāda laika vienā diskusijā teicu, ka starptautiskā vidē mēs esam spējuši būt labākie( personīga pieredze), un neslēpšu, ka vienā vakarā viss izdevās lieliski arī pateicotes RO.
Tātad - vajag gribēt tad arī varēsim      

Vilksx2! > :) CD jau tika "piedāvāts" Jacexs-am, -- to, ko par vinilu teici Tu, vajadzēja dzirdēt no viņa, bet šis laikam zaļumballes ar apelsīniem nolēmis ievērtēt.

Spare1 & u.c. kolēģi! Prieks, ka esat guvuši mazliet prieka un labu emociju! Tosts -- par Jūsu labo gribu!    

es te lasot drisku sasmējos, par Mocartu palsiju...
gadijums: dažas dienas atpakaļ pie manis ieklīda viens kaimiņš ar kandžas pudeli , sēž manā virtuvē un dzer savu kandzu un sāk atkal runāt visādas stulbības ... liekot saprast ,ka mēs visi apkārt neizglītoti , nabagi un visādi citādi mēsli , ne tādiem vārdiem , bet veča prastums spiežās pa visām malām laukā , bet tēlo baigo inteļigenciju, muld par savām sievietēm , lielās ar brūtes īpašumiem utt... kad aizrādiju, ka pietiek dirst , lai iet mājās, tā jautāja , vai es ko no klasikas esmu lasijusi ... pajautāju piemēram kuri klasiķi man būtu bijuši jālasa... vecis atbildēja: puškins un Mocarts ... pasmaidiju un teicu, ka Mocartu esmu lasijusi... ta’nu nāca lasot atmiņā man tas kaimiņš ujn gribējās pastāstīt, par Mocartu...

...
es koncertus neapmeklēju nav tādas iespējas un arī nesaprotu no tās mākslas nekā, man bail, ka nepaliek man garlaicīgi kādā koncertā, ar baltu skaudību priecājos par cilvekiem, kas prot baudīt dažādas mākslas veidus, man tas nav dots + jāiet uz tādiem pasākumiem, kas ir tumsā, jo citreiz kaut kas notiek un asaras man birst , gan teātrī, gan koncertos, tad sakautreejos, parauj kaut ko vaļā

Viena piebilde tikai par gribēšanu un varēšanu...
Šitā stila muzičku pirmo reizi dzirdēju 1996 (?) Kopenhāgenā, uz parastas, kā man tagad šķiet, parka estrādes, nu apmēram kā Dzintaros... Kas tur spēlēja vijoli, neatceros, varbūt Vanesa... varbūt kāda cita vietējā skolniece, bet tas bija skuķēns. Mani ļoti pārsteidza stils un nu ļooooti patika.
Dienas jautājums: Vai tiešām bija jāpaiet 12 gadiem, lai mūsu talantiem pielektu, ka tas ir kaut kas, kas tautai patīk. Tātad? Kamā bija līta?

braiduce      

kaut ko atgadina tas Tavs cieminjs         

Hmmm <malpika>... nebiju dzirdējis, ka Vanesa būtu Dānijā mācījusies...    
Latvijā sen jau visvisādos stilos vijoļspēle ir dzirdēta, bet patīkamais bija tas, ka izveidota bija solo koncerta programma. Un faktiski jau par šo koncertu nemaz lāga nevar teikt, ka tas bija vienā stilā   

man koncertam vai jebkuram pasakumam ir divi kriteriji patika vai nepatika..
daudz neidzilinoties sazin kaadas niansees..
jacexx kad tad Tu peedeejo reiz biji ooooooooperaa(saku ar taadu izstieksmi ka Limuziina...          

Lasu un smaidu :) Braiducei buča par trāpīgumu. Tas stāsts tiešām kaut ko ( kādu ) ļoti atgādina. Laikam jau tie, kuri interesējas un koncertus apmeklē regulāri, tik skaļi par to nekladzina, kā tas, kurš reizi desmit gados kādā koncertā nokļuvis. Un arī tikai tāpēc, ka uz šaru ieejas biļetes dabūjis. Bet zīmējas par baigo pazinēju.

Būtu jau baigi forši, ja erudīcija un prasmes rastos tikai no tā, ka mammas vienā palātā un vienā dienā dzemdējušas. Vai no tā, ka trešās sievas pirmais vīrs strādājis operas namā par santehniķi. Pirms divdesmit gadiem...

Marīnam buča un sorry par lirisko atkāpi    

<versija> ko niknojies? Katrs kā var tā dara. Koncertus apmeklēt un mūziku pazīt nav gluži viens un tas pats.
Patiesi vakar biju drusku pārsteigts, ka bija tai koncertā pietiekami daudz publiski atpazīstamas personas, kaut nez vai tā bija īstā reize, lai publiski pazīmētos.
Ja godīgi, tad īsti nemaz nezinu, kas Latvijā tāds efektīvs ir beidzamā laikā noticis. Ārzemnieku šovi citur Eiropā ir pat labāk organizēti kā Latvijā, tāpēc reizēm ir vērts tos ārpusē klausīties.
Bet Latvijā mūsu pašu spēki arī reizumis izdara kaut ko, kas daudziem paliek atmiņā ar + zīmi.

Spare1, kad niknojos, tam ir gluži citas izpausmes       

... zāle bija pilna. Mūziku klausoties man ienāca prātā... nez ko priedes par to visu saka???? Manuprāt iznāktu lielisks zinātnisks pētījums... starp priedēm Dzintaru koncertzālē un priedēm kas kāpās pie jūrmalas stāvēja... un dziļi mežā augošajām      

Es biju un man patika... arī Zatlers bija    , nez ko viņš teiktu...    varētu abi ar Jaceku te padiskutēt...    

Par publiku runājot. ESmu Dzintaru koncertzāli iecienījusi. Ir man tam īpašāks iemesls. Un esmu ievērojusi, ka bieži vien redzu koncertos vienus un tos pašus cilvēkus. Ne tuvu ne tos bagātākos. Tātad ne jau zīmēties viņi nāk.       

Es tiešām nebraucu zīmēties, jo mani tur pazina vien daži... ar kuriem biju kopā un Tevi nemaz neieraudzīju    

tātad - dziesma par nesatikšanoooooos..

Jā... es ar Tevi mēģināju saskatīt, tak nekā.    Tomēr dažus pazīstamus satiku. Bez sarunāšanas. Tā vienkārši sagadījās.    

Es arī satiku Zatleru - tik parunāties nesanāca, apsardze traucēja