Ozola talantu un virtuozo meistarību ne sekundi neapšaubu. Bet gribās jau arī mūziku..
Nu, šeit sākums grandiozs, bet.. beigas? Kāpēc orķestra troksnis nomāc vijoles emocijas beigu daļā, un tā izklausās pēc mehāniskas atļurkāšanas???
http://www.youtube.com/watch?v=...bIcpKYllRac Un šeit- "nedaudz cits" izpildījums, tiesa, bet... pēdējās apmēram 20 sekundes, kad skaņdarbs jau "pievārēts", un sāk lauzties emocijas ārā pašai vijolniecei- paliek tāda sajūta, ka gribās klausīties vēl un vēl.. nākošo, kad "izlauzīsies" līdz galam! Tas ir tas, kas vismaz man vajadzīgs no mūzikas- emocijas, nevis teatrālisms. Par šo Latgales meiteni arī ir kāds stāsts, kam biezāk maks, var nogoglēt, kas zin...
http://www.youtube.com/watch?v=...bIcpKYllRac