man gadijās nesen tā, ka mani 2x vienā dienā uzrunāja par kundzīti ... skatijos apkārt , kur ir tā kundzīte , sapratu , ka es tā kundzīte , bija dīvaini ... tas bija valmieras slimnīcas kafejnīcā un uzrunātāji bija dakterīši ... abi apmēram 20 gadus vecāki par mani , man bija jokaini... vēlāk sevi mierināju ar domu, ka dakterīšiem laikam tagad topā tā uzrunāt ... tad vēl domāju , ka izskatos drausmīgi un jutos ar nelāgi, saģērbusies biju kā jau, kad negaidot ar ātrajiem aizvizina un radiņi sanes drēbes pēc savas saprašanas ...
vispār tikpat dīvaini ir, ja veikalā pajautā "meitenīt , ko jums ??????" ar labi īsti nesajutos ... bija sajūta ,ka esmu stulbenīte, kas iemaldijusies ne tur, tas pēdējo reizi bija veikalā , kur tapetes , srūvgriežņi , krāsas remontam, špakteļi utt...
vispār pati grēkoju ar uzrunām ... piemēram bērnam pasaku "peej malā , lai onkolītis tiek garām "bet onkolītis varētu būt mana vecuma, vai jaunāks ...
pašai tad liekās baigais joks, bet laikam jau nav nekādi joki ar tām uzrunāšanām
kā īsti būtu katru reizi jāsaka nezinu tagad , ja tā aizdomājās