Versija un Junona, a par ko es... Nu ir jau jāprot sadzīvot ar savu vecumu un būt apmierinātai...
Olita, par dēla draugiem es labāk paklusēšu, jo kad viņi atnāk nezkādēļ pie manis virtuvē vai manā iztabā sēž vairāk neka pie paša puikas... Līdz zināmam vecumam viņš bija greizsirdīgs ka viņa draugi tā... Kopš viņš pats vairs neuzskata ka mamma ir mamma, bet laba paziņa ar kuru var apspriest VISAS problēmas, arī greizsirdība pazuda.
Vai tādēl es jūtos vecāka vai jaunāka??? Nu es tiešam jūtos tā kā es jūtos un dullumu varu attiecīgā situācijā paķert tik daudz cik nepieciešams, bet ar to nemainās mani faktiskie gadi.
Man tiešam pilnīgi neaizskar ja mani vīriešcilvēks uzrunā sev pieņemamā formā, jo katram otrs liekas tāds, kādu nu viņš saskata... Vienam meitene, otram - ome, trešam - saulīte vai ... vēl kaut kas... Tas taču ir ļoti atkarīgs no audzināšanas un spējas otru pieņemt...
Es tieši tāpat še kādu kungu vecāku par mani uzrunāju par puiku (nu neapvainojas, jo mani viņš uzrunā attiecīgi), kādu citu vienkārši par brāli, vēl kādu par kungu... nu kur problēma??? Tikai pašu iztēlē un fantāzijā - GALVĀ.