Lind, kad es sēžu autobusa priekšā un braukāju pa Latviju, nevaru vien nopriecāties par skaistumu visapkārt. Nupat ievēroju, cik dažāds var būt zaļums, kādas krāsu nianses, tiešām brīnums!

vasarā vieglāk Meičas dabūt gar zemi    ziemā šīs mazliet atsaldētas , vairāk jāpiepūlas         

junon to ka jelgavaa zaale ir zaljaaka es piemeeam jau dikti pasen biju ieveerojis!!
veel latgalee meeness ir dikti dikti zemu reizeem!!

visa pasaule ir viens vienīgs brīnums

Man patīk vērot un klausīties kaijas ,kad sākās lielāks vējš ,tās masveidā ielido pilsētā nosēžas uz māju skursteņiem.

   man ,,patīk,, klausīties vārnas, kas katru rītu te ķērc pagalmā... tik nedabiskās balsīs... nu, lauku vārnas ir zolīdākas   

Vasarā ūdens silts ezeros un stādāt ne visai gribas!    

pateicoties mana bezmiegam ... esmu sagaidījusi trīs saullēktus pagājušo nedēļu... tās krāsu rotaļas...
katru rītu te modina gailis... sakot,ka Latvijā gaiļi dziedot vienā laikā...
un vēl tā putnu sadziedāšanās..klusa... tad pāriet augstākos toņos..
un miglas vāli..tā ..izgaist... (.te jau barsam bija tēma)

*te-tas ir laukos

es šogad redzēju pēc pirmajiem negaisiem , citrondzeltenas debesis ... modināju bērnu augšā , lai apskata ...

Man arī tagad katru vakaru, kad tupu pie datora, mēnesbumba aiz loga ar roku ir aizsniedzama.
Šogad 30. maijā (gandrīz vasarā) biju ekskursijā uz Aglonu. Uh, cik daudz tur maijvaboļu un odu. Mūsu autobusiņš pa ceļam bieži plīsa (no Aglonas līdz Tukumam braucām sešas stundas), tad nu dabūjām pieturās, kamēr busu remontēja, barot Latgales odus, dikti izbadējušies bija. Un vēl... Kaut kā agrāk nesanāca man gar stārķu ligzdām naktīs staigāt. Biju pārsteigta, ka arī naktīs stārķītis-tētis stāv ligzdā uz vienas kājas kā zaldātiņš sardzē. Savā galviņā biju iedomājusies, ka naktī abi putni ierūmējas ligzdā. Bet manos laukos ir divas stārķu ligzdas-vecā un jaunā. Jaunajā stārķene tup uz olām, bet vecajā stārķītis pa naktīm guļ.  

   tikko bija tāaaaada "vasara""--krusa gāzās 15 minūtes..bija bail, ka neizsit mašīnai logus... un lietussgāze!!
bet tāpat..valdzinoši..jo..arī tā ir vasara..un dabas stihija...

... vakaros darza salasu sauju avenu ar upenem apsezos un pardomaju dienas veikumus kaut ari nemaz negribas ne par ko domat vienkarshi jauki silts un kluss un mierigs... un ta gadu no gada atkartojas atkartojas ...

... tāda smeldzīga stīga ieskanējās...

Mums/Latgalē/ visu dienu līņāja. Gandrīz rudens noskaņas. Uz vakarpusi , kad visi plāni bija kļuvuši neaktuāli, uzspīdēja saule! Ceru uz rītdienu!      

vasaraa daarzaa salasu avenes ,izvaaru ievaariijumu ,un priecaajos par nodroshinaatu ziemu .Vot romanjtjika ar segumu   

(nez ,pie visa klāt -to zapti liks?... sāk štukot iespējamās ēdiena receptes šitam segumam... )

Olita- nu ,kas ir!!!!!!!!!! -es ,principaa, rakstu -- par to ,ka plika romantika neglaabs pasauli...    

... es ,jau tik agrā rītā nespēju ,,tik dziļi rakt,,   ... vispār man jau tik balta skaudība uznāca par to aveņzapti-atzīstos godīgi...    

olita- nu redz’,ja es nebuutu njeemusi ljaunaa ,kaa tu man iepriekshaajaa dziivee esi 3x atteikusi kafijas sadzershanu , tad vienu burcinju tev iedotu ,bet taagad - NEKAA... un basta.