Jola! > :)) Varenprecīzi.

"Neko citu nevaru uz viņu attiecināt, kā kompleksu... nu varbūt kaut kādu vampīrismu, ja tāds vispār ir.Bet izskatās, ka tas totāls uzmanības trūkums bērnībā, atzinības trūkums, vai vēl kas, kas liek cilvēkam nemitīgi sevi izcelt, slavināt, uzkasīties, uzkasīties... " Un, ja vēl tāda piešvilpjas trakāk par Čangladešas švilpaunieku, tad lustes vaļā, -- nu, ko -- jāpieņem mēri, kas par izmēru mazāki: spiedīgie.

Es apzinos, kuraas lietaas neesmu pilniiba, bet apzinos arii to, kuraas esmu baigais malacis, saprotu, ka nevaram buut visur pirmie, labaakie... un tas nemaz nav vajadziigs, taapeec ar kompleksiem nenomokos.Un ja kaads cits kaut ko speej labaak par mani, tad nekomplekseeju, bet taa arii pasaku- tev tas lieliski sanaak, taapeec paļaušos uz tevi.

Mes neviens neesam ideali, bet, manuprat, svarigi ir apzinaties kad, ka un cik liela mera mes varam palaist bremzes drusku valigak, kad tomer butu jasavaldas. Tas gan par sevis slavinasanu, gan par citu pelsanu

junona2, istjinu glagoljish! un ja vēl tām bremzēm nav 100 gadus nostrādāšanas laiks un baigā inerce, tad jau jā.    

reizēm kompleksoju dēļ izglītības trūkuma, vai dēļ tā, ja nespēju parūpeties vai visu, kas apmaksājams , nespēju apmaksāt, tad nejūtos gluži tā, kā vīrietim vajadzētu justies.baidos no šīs sajūtas un cenšos tādā nenonākt, taču, ja godīgi, tad gadās.

šodien ,biju Rīga Plaza lielveikalā ... neciešu lielveikalus. viss tur tik krāsains ,viss no plastmasas un kartona... un pilns ar slimiem cilvēkiem... KOMPLEKSU pa pilnam... nevaru saprast    

par kādiem kompleksiem runā, vai precīzāk neizteiktos?

ko vaicā??? ar laikam sievas pavadā pa tiem lielveikaliem blandies?

Nekas, bebrīt, nākamreiz tevi uz citu veikalu aizvedīšu, bez tām plastmasām un kartoņiem, redzēju jau, ka tev nepatika. Tikai nevajag te tagad skaļi brēkt, labi?

kā - ušu bunnga pielipuse ... bellevue   

man ir kompl,jo nevaru taa uz sitienu satikties uz aklo,veel mn ir kompl,jo varu nolikt padoto(pamatoti)..un pats trakaakais,ka tas klusee..nu izbeesii visvairaak,ka sevis attaisnoshanai nesaka neko..

cielaviņa, bebrīt, cielaviņa    

Komleksu pa pilnam. Kaut vai, ja pavēro cilvēkus, kas baidās uzdrošināties ko darīt, kas kaut nedaudz atšķirīgs no ierastā - Ai, ko nu es... kur, nu man... nu, ne jau es... Tādi arī lielākoties noliek citus, bet paši pat nemēģina neko pamainīt. Pie redzamajiem pieskaitu arī tos, kas sevi mēģina izcelt nopērkot superdārgu auto, lai var sajusties pilnvērtīgāks... arī tos, kas nepieņem neko savādāku, ko dara citi cilvēki. Kaut vai tie paši izbrīnītie toņi, kad raksta - šausmas, šis dīvainītis verdziņš MAN atkal ko uzrakstījis. Šausmas. Man sanāk, ka tie ir kompleksi - neko nepieņemt, kas citāds, pašam ņaudēt, bet neuzdrošināties, apsaukāt par kompleksainajiem tos, kas nekautrējas darīt citu, runāt citu, nekā ļoti ierastais.

Piekritu Klasikai40.ka katram mums savi kompleksi... man ar tie ir. Bet, ja tos apzinās. tad var mēģinat ko darīt lietas labā.

ir kompleksi,kas izriet no situācijām,kas it kā nav no tevis atkarīgi... bet tie trakākie ir tie no bērnības un skolas laikiem... un,kad tos pārvari, tad gan ir forši   

Komplekss laikam jau tas pats iebuktetais passteels bus. Man jabut skaistai, jaunai, labai, gudrai... Jeb man jabut seksa gigantam, nenogurdinamam naudas pelnitajam, supermaco... Ka tad savadak? Un ja kaut kur sakam just, ka ta vis nav, tad ir divi celji - saprast to un samierinaties ar faktu jeb cinities un sev un citiem pieradit, ka varam, ka esam tas ideals. Kuri nedara, ( vai nevar izdarit) ne so ne to - komplekso.

Iesu ka es ravet darzu, a to komplekss piemetisies, ka man nav gribasspeka. (to, ka esmu slinka, jau esmu samierinajusies...          )

malipka.   ..ļoti uzskatāmi,saprotami.   ..sevišķi-<<iebuktētais paštēls>>..

... izlīdzinu savu <<sabuktēto>> pašapziņu ,uzlieku platu smaidu un izeju ielās.   ..vai ar to līdzēts... uz kādu brīsniņu... kamēr tāds pats<< iebuktētais>> neietriecas tev sānos.   ..tad viss kā uz delnas..kā noreaģēsi šajā situācijā.

Vai tik vārds KOMPLEKSI nav tā modīgi ieviesies raksturojotcilvēka iekšējās uzvedības normas, kuras izveidojušās audzināšanas rezultātā un arī iekšējās nepārliecinātības rezultātā. Pēdējā savukārt veidojas no sabiedrības kurā atrodies.
Nez vai Robinsonam Kruzo bija kompleksi   jo nebija jau neviena, kas tevi vērotu un kritizētu.
Manuprāt daļa sabiedrības ir orientēta uz KOMPLEKSU veidošanu, kam palīdz arī dzeltenā prese, jo sevišķi, ja to lasa    

Robinsons Kruzo.   . izdzīvošana bija aktuāli.   ..mums jau ar savā veidā... nelasu dzelteno presi..   .bet,ja jau tā prese ir,tātad masām vajag.   ..barotne laba