pilnigi visu            

atcerējos... mana meita būdama maziņa nolika uz galdiņa pie loga radiouztvērēju, bet ieštepselēt nevar, kontaktam aizskars priekšā... un tad viņa akurāti ar šķērēm iegrieza aizskarā, lai varētu iekontaktēt pa tiešo... :-)))

Kā man skaidroja astrologs,tad mēs visi,līdz +/- 30 gadu vecumam,vairāk vai mazāk dzīvojam pēc vecāku uzstādītās programmas,pēc tam sastādam paši savu...

Nju... brāļi iemēģināja pašdarinātu "arbaletu"... viens sēdēja uz akmens un turēja rokā gumijas bumbu... otrs mēģināqja bumbai trāpīt...

Mammīt, mammīt, mūsu pagalmā viens onka savu kaķīti meklē...
Iemaldījies piedzērājies tips puišelim bija uzrūcis- kaķisj...

Mammīt, mammīt, viņai tikai pavisam drusku, pie auss... KAS??? KAM??? ... Jēziņ...
Brāļi jauc melnās krāsas aerosola bundžiņu. Nu, māsa kā mazākā un zināt gribošākā savu degunu piebāž tuvāk... Sanāk nēģeris mana bērna drēbītēs...

Dēls sež man klēpī autobusā un visu laiku skaļi saka - sobaka, sobaka...
Nevaru saprast, kas šim uznācis   izrādās, viņš izdzirdis, ka blakus runā krieviski un arī sagribējis parunāties pielietojot vienīgo vārdu ko iemācijies... neviens neatbildēja...    

Mēs ar brālēnu emku (mocīti) ar naglu darbinājām... līdz brīdim, kamēr tā nagla netīšām nolūza un palika slēdzenē. Par šo nedarbu mēs atzināmies tikai, kad bijām jau ļoti pieauguši    

pa savam bērni ir samācījušies visas interneta stulbības
pa savam tēlo baigi lielos,bet savu pakaļu nemāk noslaucīt... sorry!

Manai jaunākajai bija kādi 3 gadi, braucam autobusā, viņai nāk miegs, bet viens iedzēris tips makten mēģina ar viņu ķiķināties. Viņa pikti lūr, bet šis tik dzen amizieri. Un tad viņš saka tā: Tev nu gan ir jauna mamma, uz ko manējā ar pilnīgi ticamu pārliecību atbild: tā nav mamma, tā ir vecāmamma! Nu vecim mute bija ciet, bet manējā laimīga aizmiga man klēpī.

Meitai bija 4 gadi, man -- strādājami Dziesmusvētki. Mazais ilgi gaidījis, gulēt iet nepadevies. Pārvelkos, pretī: "Tēti, paņem mani opņā!" 2 reizes atšaudos: "Tu jau liela un resna, un smaga, tēs’ noguris" Toties šī trešajā piegājienā apķeras ap kāju abām rokām, šķelmīgi paskatās uz augšu: "Tēti, nu paņem opiņā savu mazo sievietīti!"

Divi pilsētsbērni, bērndārznieku iesācēji, teļļuku saskatījušies, ierauga gar dārzu lapsu skrienam. Viens, tāds vienkāršāks puika: "Lauva, lauva!" Otrs, lielāks gudrinieks, arī vecāki, pašam dzirdot, šo bieži kā gudru liela: "Puma, puma tā ir!"

vai nu tā "racionalizācija" vai kā citādi...

meituks ap gadiem 4... svarīgi izrunājas pieaugušo kompānijā--- uz ko aizr’;adījums "a TUpca"...
atbilde seko- "A -TU siers..

Abi skrien spiegdami pa māju(vienam 8 gadi, otrai 3). Jau lejas kaimiņi sūdzējušies, ka nevar glābties no dimdoņas.
Aizrādīju jau kuro reizi, kamēr pukojoties teicu - neviens mani neklausa...
Uz ko sekoja atbilde - klausam.Klausam gan. Skrienam un klausam.

Meita 3 gados pati nofrizējās pie spoguļa, riktīgs robs frizūrā pa pus galvu un nāca smaidīdama, laimīga bez gala..
-Kāpēc tu tā darīji?
-Tu teici, ka mati ātrāk aug, ja tos apgriež...
/viņai nepatika frizieri/

Sešu gadu vecumā tagadējais kolēģis no 3 trešā stāva sadomāja nolaisties pa diegu, pietika ar sasitumiem. Vēlāk ieguva augstāko izglītību tieši speciālo operāciju jomā, kļuva par augsti kvalificētu commando virsnieku.

   -i apsmaržot.

Manam puikam (6 gadi) sanāca lielāku gabalu (8 km) iet ar kājām uz mājām. Nogajām pa šosejas malu kādus 6 km. Puika apsēžas zemē un saka - Kājiņas mani vairs neklausa...

Blakus tēmā Haralds par manikīra standziņām...    Šis gan nebija bērnu, bet marējais racionalizācijas izgudrojums... Puišelis makšķerēdams ierāva trivžuburu tajā vietā... nu vismīkstākajā... Āķis ni uz priekšu, ni atpakaļ... Mēģināju ar standziņām. ne vella! Tikai sabojāju :) Tik un tā nācās braukt pie doktoriem...

Tb manējais...

mees ar braali berniba abi kopa slimodami reiz apzimejam sienu tik talu cik rokjeles sniedzaas..
uz mammas jautajumu kaapeec ta dariijam... es biju atbildejusi "mammiit Tu mums neatstaaji papiiru"   

Tb trijžuburi...