ceru, ka takers nesmējās tādēļ, ka zapti vāru (jo tas ir nopietns process!).
Zināmā mērā jau mēģināju: iemācīt lorenītei godavārdus rakstīt bez kļūdām, teikumus pēc punkta sākt ar atstarpi, sarunās nelietot epistulārajā žanrā pieņemtos lielos burtus, bet nekā... Vēl derētu saprast, ka eksistē rindkopas, nav viss jālaiž vienā putrā.
Un galvenais - sarunas it kā par kaut ko, bet nebāzētas uz faktiem, piemēriem, resp. nekonkrēti vai biezpienīgi formulētas, būtībā ir tā pašas sarunas par neko.
To pierāda (arī) tas, ja prasmīgas diskuTantes šajās sarunās glāj galdu un sāk maltīti.
Vot. (jeb jau jāsaka - piekusu?)