ak, jā, par sasāpējušo, mana kolhoza pašvaldība apmaksā praktiski visu:gan brīvpusdienas, gan ekskursijas transportu, gan darba burtnīcas. tik un tā, redz, ir slikti. atcerieties pad.laiku "bezmaksas izglītību"

pašai Tev formu

Lizettte, Tu dzīvo kolchozā?
Apsveicu, ja esi skolotāja :)

par kolhozu man arī pacēlās jautājums

nē, es nedzīvoju kolhozā, tā ir manas mazpilsētas kļička, nekas ļauns.jā, es esmu skolotāja.latv.val.un liter.ja kas
paldies, beat.
ja nav forma, tad (novērots) džinsi ikdienā, džinsi svētkos. un visu "noraksta"uz mazturību.a kur ģērbšanās kultūra?

hmm, kad es mācījos tajos senajos padomijas laikos, tad biju  viena no tām, kas skolas formu nenēsāja. Nezinu kāpēc - mamma gribēja, lai valkāju,  bija par pirkšanu, bet es atteicos.Vilku nevis zilus, bet melnus svārkus ar tādu kā vestīti un blūzi. Kad pārbaudīja skolas formas, tad man nācās stāvēt klases priekšā un attaisnoties - kāpēc man nav formas. Tāpēc arī tagad atbalstu, ja skolas formu nav. Jā, varbūt formas būtu foršāk, būtu arī kā skolas atpazīstamības zīme, bet tad lai ir arī kvalitāte un normāla cena. Ir dzirdēts, ka samaksā bargu naudu un pēc pāris mazgāšanās reizēm jau ir izbalējusi krāsa.

skat, šodien tautā viss mierīgi (laikam tiešām liela daļa kopš vakardienas spiesta sākt strādāt), tik pāris dakteru meklējumi.
Randiņš ar plastisko ķirurgu var (vajadzētu!) beigties patīkami, arī gastroenterologs laicīgi nav letāli.


Labi, ka neviens nemeklē pataloganatomu.

piektdieni, gan jau tam arī rinda kādreiz pienāks

Zaļenieku muižas bēniņos redzēju beigtu vistu, pieklopētu pie dēlīša. Kas, kā vēlāk izrādījās, nebija beigta bet plastmasas imitācija, ar atveramu vēderu. Atverot to, varēja redzēt visas iekšas.
Laikam, uzskates materiāls studentiem - pavāriem. Jeb vistkopjiem:)

Tas, lūk, man ienāca prātā izlasot par pataloganatomu.

"gan jau tam (pataloganatomam??) arī rinda kādreiz pienāks"
Da nu, es labāk mierīgi, bez vajadzības izmantot šī speciālista prasmes...
Citu starpā ir jautājums - esam reģistrējuši atļauju/aizliegumu ķermeni/orgānus izmantot pēc aiziešanas? (čaklajām meitenēm temats sarunai)
Beata, vistiņas sakarā atceros, ka studentiem kolhoza rudens talkās bija jāsaķer vardītes, nodarbībās spraudām pie dēlīša un viskautkā izdarījāmies, pētot refleksus un tādā garā.
Daudzi(-as) īpašu iniciatīvu (studenti, protams) neizrādīja, citiem nācās  ņemties atrotītām piedurknēm.
Atvainojiet, bet vardītes nebija plastmasas...

Nekad neaizmirsiishu, kaa vet Anatomijas un fiziologjijas praksee - razhenaaki puiki gjiiba, kad vistai bij sekcija jaataisa.. nu jaa, un pie telja prepareeshanas, krita veel iespaidiigaak - labi, ka pljavaa bij miiksta zaaliite

nu i mums saruniņas... bet dziļā jaunībā vecākiem bija tiem gadiem parasta piemājas saimniecība un paši veicām visu procesu no dzemdību pieņemšanas līdz nokaušanai (un apēšanai).
Trusi nosist iemācījos, cūkas bērēs piedalījos, bet teliņa nāvē skatīties nevarēju - tik bezgala mīļas acis, un tavu plaukstu ir kāri zīdis.
noprotu, kāpēc velk uz šādām fatālām sarunām - kopš šodien tautā ieskatījos, gar spoguli vien grozos: jātaisa tās sardeļlūpas vai nē?

Taisi, taisi tās lūpas. Būs feini. Bildejoties varēsi savilkt shleifiiteee.

oi, beata, tev jau ir? zini arī pateikt, kurš dakteris sakarīgāks un cik tā padarīšana maksajet? (jeb tas atkarīgs no tā, cik lielu šleifi grib?)

Nē, lūpas man nav. Tikai krūtis un dibens. Zini, nav ne vainas.
Tikai pieceļoties no kjeblisha, vaigi jaiekrata savās vietās . Lai formu atgūst.
Un jā, cena atkarīga no vaigu lieluma.

Diez buchaajoties taa shleifiite dod bonusus vai traucee? 
Labaak to noskaidrot pirms...