Merkur, es nemaz nešaubos, ka Tu tos nēģus proti sagatavot tā, ka pirkstiņus var nolaizīt. Es tik gribēju zināt par to karaļdēla pili
Tālajos Austrumos vienreiz nopirku veselu kaudzīti, kopā savijušos čūskulēnu, lēdū sasalušus. Vietējie teica- ļoti garšīga zivs, par minogu saucot. Tādu minogu pirmo reizi redzēju, kā čūskulēns un vēl ar septiņiem caurumiem katrā pusē no galvas sākot. Sāku cept atsaldētus un notīrītus tos tārpus, nobijos noindēt sevi un ēdājus... izmetu ārā visus.
Atbraucu atpakaļ uz LV dzīvot. Kāda man ļoti mīļa un tuva attāla radiniece uzaicina mani ciemos uz ņēģu ēšanu, labi zinot, ka man tie viņas gatavotie nēģi dikti garšo. Es vispār esmu nēģu fans. Esmu ciemos jau pie viņas un ko es redzu?!!!... Jaukā sieviņa uz pannas kārto tos pašus tārpiņus, kurus Tālie Austrumi par minogu sauc... man kā ar āmuru pa pieri- es tak savā blondismā tiku izmetusi atkritumos nēģus. Kā ta to varēju zināt, ja nēģi līdz tam tik uz kārā zoba biju likusi, bļodu tukšojot!
Lūk, tāds pigors ar mani bij noticis jaunībā.