Dyn, Tev par Pilc’eri laiks piestraadaat-labi sanaak

dyna!

Kur iekriti?

... [ turpinu ]<< Koļiņš man saka- liecies tak mierā, izkausies un sadzers tuvbrālības, gan jau Maša tās savas durvis viņiem atvērs. Skatamies televizoru, bet to bildīti redz, dzirdēt neko nevar, jo kāpņu telpā troksnis tāds, ka jumts ceļas stāvus. Ceļos un rauju durvis vaļā otreiz. Kāpņu telpa asinīs, abiem kaušļiem sejas pat vairs nevar saskatīt, kaujas kā traki, bet Maša tik bļauj aiz savām durvīm. Vienu kausli labi zinu, Mašas bijušais. To otru vīrieti nepazīstu, liekas arī nav dzēris. Uz manu saucienu kaušļi nereaģē, tad nu ķeru to svešo aiz apkakles un ievelku pie sevis, iedodu dvieli, lai noslauka asinis. Dzirdu- Maša savāc pie sevis otru kausli. Mans Koļiņš stāv virtuves durvīs ar savu tīru kreklu un biksēm uz rokas, iedod svešajam vīrietim dvieli un aizved uz vannas istabu, sakot- būsi nomazgājies, paēdīsim zupu. Kamēr ciemiņš mazgājas, es uzsildu zupu. Koļiņš mani apķer un nomierina.
Ciemiņš tīrs, sēžam virtuvē un ēdam zupu, ciemiņa asiņainās drēbes iemērktas baļļā. Vīrietim kārtīgi apdauzīta piere, acs zila, pārsista lūpa. Ciemiņš ar visu izstāsta, esot atbraucis Mašai piedāvāt sirdi un roku. Abi iepazinušies drauga bērēs, kurš esot bijis iecerētās līgavas attāls radinieks, vairāk kā puss gadu rakstījuši viens otram mīlestības vēstules, norunājuši tikties. Vīrietis atbraucis no Sibirijas vidienes, apmeties uz pāris dienām viesnīcā. Strādājot institūtā, studentiem pasniedzot zinības- profesors. Spirtoto tik pat kā nelietojot, tikai mazās devās uz kādiem īpašiem svētkiem. >>
[ tūlīt turpināšu ]

Treshais ceeliens ! Atveras priekshkars .Dyna staav ar tikko izceptu romaanin, u rokaa un lasa...

... [ turpinu ]<< Vīrietim tais bērēs Maša ļoti iepatikusies, sapratis, ka patiesi ir iemīlējies. Agrāk neesot bijis laika domāt par ģimeni. Daudzus gadus studējis, iegūtas trīs augstākās izglītības. Nopietni strādājis zinātnē- kokapstrādes ķīmijā, veicot svarīgus atklājumus, kuri nu tiekot veiksmīgi izmantoti rūpniecības jomā pasaules mērogā, ne tikai PSRS.
Mašiņka ir tiešām ļoti smuka sieviete, jaunībā esot bijusi īstā skaistule, bet tai šnabītī visu savu dzīvi arī ir noslīcināja, ne kārtīgas izglītības, ne ģimenes, dzemdējusi divus bērnus, kuri tikuši atstāti bērnu namā. Nu jau drīz pie 40, bet smuka vēl joprojām, veči kāri pavada viņu ar skatiem, brūtgāni gan viņu apdāvina ar pudelītēm, ne rožu klēpjiem, bet tā jau neesot bijis agrāk, tā tas nācis ar gadiem, kad tas šnabis sācis dvēseli mierināt, ne puķes.
Tais bērēs Maša neesot uzturējusies ilgi, bet ar profesoru izrunājušies pietiekoši, lai saprastu- Maša pārcelsies uz dzīvi Sibirijā. Vēstules viens otram sūtījuši neprātīgu ilgu un kaisles pilnas, sarakstē arī nolēmuši precēties. Maša laikam aizmirsa par norunāto tikšanos ar Sibirijas līgavaini, nu jau nedēļu stipri dzer, bet vakar rītā, es kad uz darbu nācu, mēģināju viņu pamodināt no saldā miedziņa, kuru viņa pavadīja uz kājslauķīti, sava dzīvokļa durvju priekšā... neizdevās. >>
[ turpināšu ]

Aizveras priekshkars, Dyna aiziet uzpiipeet...

ak dies.. nepamodas, tenu bej līgava, ...



ak vai es tak projam gaaju.. piedošan

..diez no kurienes to kopee???

Ko tur kopēt?:D
Man te kaimiņiene tāda pati~±

Precinieki gadā ± četri:D

Nafig viņai rozes.Šmigu padavai.
Pat uz mani aci bija uzmetusi:DD

satan

..un Tu neproties!

beibite | 21.02.2012. - 22:00:54

:DD

Nu es tak teicu, ka no manis nekāds precinieks nesanāk:):P
Vispār es šai pateicu, ka ilgāk par divām dienām ar viņas nodzīvot nevarētu:)
Vispār jau es tik daudz izdzert nevaru :D:P

Pat uz mani aci bija uzmetusi:DD

patiešām? pati sacija, vai tev tikai tā izlikas????

Taa kaa buutu laiks ceturtam ceelienam

desperados | 21.02.2012. - 22:07:03

:DD
Man parasti šādos gadījumos oža nostrādā:D
Un tādi meitieši lietas saka pa taisno :)Bez jeb kādiem aplinkiem.(nu tas vismaz labi)

Satan, divas nedel, as -tas nav maz

Nekādas nedēļas! :D Par divām nedēļām man tur būtu trīs zv.ordenis jāpiešķir :P
Es tak rakstīju divas dienas:)

... 48 stundas...

48 stundas no vietas-Ginesa rekords ...

Jūs gribat teikt, ka šovakar groziņu vakars ar viagras pārēšanos?:D:P
Zin ka tā manta nav provēta :):P

... [ turpinu ] Šīs brokastis salonā, kā arī citas tējas dzeršanas kopā ar jauko Grigoriku, es atceros vēl jo projām. Atceroties šo viņas piedzīvojumu, es iedomājos šo pensijas vecuma cilvēku, kurš nebaidās atvērt sava dzīvokļa durvis, lai mēģinātu izkliedēt divu spēcīgu vīriešu dusmošanos, bet saprotot, ka tas viņai neizdosies... viņa drosmīgi ver durvis otreiz un ievelk savā dzīvoklī nepazīstamu cilvēku. Grigorikam pat prātā neienāca piedomāt pie tā, cik šis vīrietis varētu būt dzēris, cik bīstams un agresīvs... man vēl joprojām ausīs skan šie viņas vārdi:, Ja očenj izpugalas, oņi že mogļi ubitj drug druga, nado že čto to bilo djelatj!,

Vienu dienu visas salonā bijām aizņemtas darbos, mūsu mīļais gariņš Grigoriks kaut ko cepa un vārīja salona virtuvē, klāja pusdienu galdu. Salonā ienāca kāds liela auguma, mazliet iesirmiem matiem vīrietis, viņš rokās turēja sarkanu rožu klēpi un smaidīja un laipni teica:, Zdravstvuiķe! Izviņiķe požaluista, ja mogu vstreķitj uvažajemuju Ņinu Grigorjevnu? Skožiķe požaluista jei, čto kņei gostj s Sibiriji požaloval.,

Protams, ka mēs uz sitiena, atpazinām profesoru, kurš pateicībā bija atbraucis pie Grigorika, lai pasniegtu viņai ziedus.

Labvēlība nekad nevar būt garlaicīga, labvēlīgi cilvēki tiek godā celti, viņus atceras ar pateicību un mīļumu.