... Ūi, kā negribas celties... [ staipa kaulus, žāvājas un sten pēlī ]... nē, tak tie cilvēki ir dīvaini, cik sevi atceros, jau tak kā no bērna kājas, sacēlies un stāvošs ir bijis jautājums- nu kurš ir izdomājis to darbu?... Domājiet, ka kāds atzīsies? Muļķības!... Katrā ģimenē tak ir kaut viens cilvēks, kurš šo jautājumu ik pa brīdim paceļ, it īpaši pirmdienās... pag, bet šodien tak jau ir otrdiena!... [ kaut ko burbinādama zem deguna aizbrien kalošās līdz ķēķim, viena acs vēl joprojām ciet, ar otru, pussamiegto sameklē čaiņiku ]... Jā, bez tās rīta kapijas tā domāšana kā palēlinātajā ķinīša filmā... [ paķer cirvi, skalda malku ]... Nu un ar šo dienu sākas gada jaunais darba cēliens, tā apjēga nāk tik smaga, trīs nedēļu ilgais atvaļinājums ir aizskrējis kā trīs dienas tai pēlī! Tak vajadzētu tam darbiniekam dot vēl vismaz savu nedēļu vienu brīvu no tā darba, tā sacīt- adaptēšanās periodu, bet ej nu iestāsti to lietiņu tam savam bosam, viņam tik orderi un pasūtījumi prātā, gada plāni un visādi tur termiņi... [ samet malku plītī, aizkur uguni, paķer čaiņiku un noiet uz aku ]... Jā, tie izmeklētāji ar, atklāj visādus blēžus un mahinatorus, bet to darba izfunktierētāju nevar noķert gadu simteņiem!...