Šitais bij labais... burbuļi vannā un vēderā arī, pirtslotiņas tā vicojās, gan pa kuprīšiem, gan pa tiem plikajiem dibeniem ... es jau vienu bŗīdi nodomāju- tūliņ būs baigā klope... uh... ka tie meitieši sāk zvetēties, tad villa pa gaisu...
Bet re, visas izpērās un nu tīras, baltas... var atkal uz tiem grēkiem čolēt... līdz nākamajam baļļas vakaram!
[ sasārtusi, ar pirts dvieli galvā, riktīgi kā turku sultāna paskatā... pusguļus savā baltajā dīvānā zvilnot, dzer vēso aliņu... Tērvetes Senču... jā, tas poļu bodnieks tak labs gan un prātīgs vīrs... letiņam šitādu prieciņu sagādājis, nostaļģijas brīžiem sirdi veldzēt ļāvis... pag, kas tur tā kniebj un berž to sakarsušo dupša vaigu?... pačamda... pakasa... pačamda atkal no jauna... paceļ vannas halātu... ak mī un žē, viens bannijs ļisķiks, ak- re ku vēl, ar tāds pats, pielipis un to niezi taisa... uzspļauj un paberzē ar dvieli... ā, ku feina jušana... Kas meitiņu baltu dara, ja ne krāna ūdentiņis!... la-la-lā... ]