Szara, es varu pastāstīt pilnīgi pretēju piemēru. Man ir draugs, kuru pazīstu kopš agras jaunības. Viņš ir ļoti skaists vīrietis, vēl tagad, savos 56 gados. Jaunībā viņš vispār bija visu meiteņu sapnis. Viņš apprecējās, kā tajos laikos bija pierasts, diezgan agri, ja pareizi atceros, tad viņam bija 22 gadi. Piedzima dēls, viss it kā bija labi, nevienam no malas neradās nekādas šaubas par šīs ģimenes stabilitāti. Un tad, kad viņam bija mazliet pāri par 30 gadiem, viņš pameta ģimeni un sāka dzīvot kopā ar vīrieti. Jā, atzīšos, tas visiem bija šoks. Es ar viņu esmu runājusi par to, un viņš teica gandrīz to pašu, ko tu, ka nekad neesot nevienam izrādījis to, kā viņš jūtas, bet jutās viņš slikti, jo dzīvot ar sievieti viņam esot bijis mokoši, sevišķi pēc tam, kad saticis savu draugu. Viņam ir ļoti labas attiecības ar savu jau pieaugušo dēlu, viņš dievina savus mazbērnus, ne radi, ne draugi tāpēc nav pārtraukuši attiecības ar šo cilvēku, viņš neafišējas un neskrien praidos, bet dzīvo savu dzīvi saskaņā ar sevi. Kurš uzdrīkstēsies pateikt, ka viņš dzīvo NEPAREIZI???
0
0