Palasīju Jūsu, tautas komentus uz iepriekš minēto, bet jau slēgto tēmu. Par cik nesanāca piedalīties, es tomēr gribu nedaudz paturpināt un pajautāt. Jūs tādi labiņie, neitrālie, lai dzīvo, lai ir utt. Bet kā būtu, ja jūsu bērnu tas skartu? Ja jūsu bērnam uzrastos tāds draugs/ne... un ne jau tā, pa brīvdienām, bet gan dvēseliskām sarunām par dzīvi, kurā nespēj dalīties ar Jums? Tad arī būs pofigs? P.S. Tikai nenogaliniet jaunienākušo, esi žēlsirdīga tauta!!!