Matador - nju nezinu, es kopš bērnības biju interesanta... vēlāk, pat par praidiem fanoju un dusmoju, kapēc mums neļauj brīvi mīlet un laulaties... Es dusmojos uz vecakiem, ka piedzimu meitene... kā tikai manī nebija... mani vilka uz visu puicisko... tāda sajūta, ka tevī dzīvo divas dabas... viena grib dzīvot ar to, kas ir, otra saka, ka tā nav patiesība... Ir protams vel viena lieta, par kuru šeit rakstīt negribas... ,jo jau krusta tēma kož acīs, bet... tomēr domājot par likumsakaribām, klausoties citu kaut kādās domās... es tomēr nonacu pie kaut kā butiska. Man liekas, ir jau daudz pateikts... Ir kaut kam jāiziet cauri, lai saprastu. Es saprotu šādus cilvēkus... bet nu ir citādāk... es zinu, ka izeja ir... Un to es nevaru noliegt. Es daudz lasiju un interesējos par to, kā rodas šādi orienteti cilvēki... laikam nebija laba doma ar šo diskusu, jo... nu nezinu... Katrā gadījumā, es vismaz iepazīstināju ar sevi... daudz maz zināsiet manas vajās puses