Nesanāca visu izlasīt, bet mans skatiens kaut kā apstājās uz šito, atļaujos tomēr iekopēt, jo patālu no šejienes:
Forša situācija. Sēž skuķītis teātra izrādē un... nepārtraukti spaida mesidžus mobilajā. Aizbrauc sieviete pie saviem bērniem, mazbērniem un... vairāk nokarājas netā ar virtuālajām družkām, kā pati ar saviem bērniem. Mazbērniņš dzejoli skaitīja pie eglītes? Ja? Nu un tad? Cita sieviete tobrīd gultā ar iemīļoto, ar liktenīgo un īsto, bet... ah Tu gribi tagad 69, ai nē, pagaidi, man tagad jāiečeko, ko družka tur labu publuskajās diskusijās ierakstījusi... Modelēsim vēl???
Atkarība. Un izlikšanās.(c)
Es netaisos te kādam taisnoties, kāpēc ES esmu šeit (gan ne Jaungada naktī, piedodiet tauta
), bet tomēr tā cilvēku skaitīšana, kas te ir un kas te nav, man šķiet kaut kāda, nezinu, mānija vai? Es šeit sarunājos ar tiem, kuri dotajā brīdī atrodas onlainā un man pat prātā nav nācis iet un lūrēt, kurš tad nu vēl te sēž, bet nez kāpēc nerunā. Nu pasakiet man, lūdzu, Matador un Versija, kas jums no tā tiek? Uzņemt laiku, cik ilgi kurš pavada tautā, un izdarīt no tā kaut kādus sev vien saprotamus secinājumus
Es diezgan ilgi neko neteicu tajā diskusijā, jo absolūti pamatoti uzskatīju un uzskatu joprojām, ka uz mani tas neattiecas, bet tomēr, ko jūs gūstat no tā? Pārliecību, ka kādam iet sūdīgāk kā jums? Bet tās ir tikai un vienīgi jūsu domas. Man, personiski, ir vienalga, ko par mani domā virtuāli niki, ar kuriem visticamāk nekad dzīve netikšos. Tāpēc ar pilnu atbildību pasaku - domājiet, kas jums tīk, es no tā nekļūšu ne labāka, ne sliktāka ne savās, ne to cilvēku acīs, kuru domas man kaut ko nozīmē
Esmu atkarīga, nu un tad? Izliekos? Tā domājat jūs