ui, marīns mani izpētījis trakāk kā ginekologs ...

marīn, veco zēn, es jau savā veidā tevi mīļēju (tauta-klusu) tik nesaprotu, ko tu spirinies, kad es tevi pieminu... nu, jauks tu esi, savās dusmu izpausmēs... aš ,kņudina šur tur      ... davai, draudzēsimies ar ģimenēm      

ak šausmas,es par tiem ķīniešiem.No tieas tas tā vai tas tikai radošās fantāzijas lidojums?esmu lasījusi,par tām šausmām,kas bij jāpārcieš ķīniešu meitenēm,kad viņām lauza pēdas,lai būtu skaistuma ideāls(iedomājiet-pieaugušai sievietei 8 cm gara pēda ar vienu vien īkšķi).Bet ka šie ēd savus pašu negribētos nun nevēlamos bērnus??????Labi ,ka esmu latviete.

Desperados. Tā ķīniešiem ne tikai virtuve, bet arī tautas medicīna un tradīcijas. Sen & mūsdienās.

marīn , es ar te esmu...    nu pasaki man kaut ko...    

olita112, es nedrīkstu teikt "kaut ko... "?    ja drīkst, saku - kaut ko!    mōrning!

Labsrīts!   
Par ko Tauta cepās?   

Labsrīts! Man pākšpupiņu salātiņi ar sieru, pastiepj nu savus šķīvīšus kam gribas ēst.     Bučas visiem, skūpsts vienam, a man smaids kā pura vardei.    

Laburītu visiem ar uzvārīšanu un mazu cepšanu, laba garastāvokļa ieregulēšanu nedēļas sākumam! (Bez pašvārīšanās un pašcepšanās... )       

briit    

neparastā - ceļa jūtīs jau?    
labrīts visapkārt.

... kakls sāp... bet tak vārtrūmē nebučojos   
... labrīt...

ko ta, olit, nevīžoji vārtrūmē ielīst? klajā laukā liki vaļā?

... vot, bez vainas es... goda vārds... bet, kakls sāp un punķis ar pie degun karājas   

esmu, esmu bet brausku riit            

... nu, vot... neparastā, es jau ar tā ka satraukājos-kā tev tur ... a, šī... rīt... zdrasķe...    

olit, fui, slauki nost tak to puņķi..

haijam, kur tu punķi redzi-    (nolaiž ar piedurkni gar degunu)-Čapajevam bij tādas ūsas... ( un ar piedurkni gar cisku)... un, šitāds zobens   

   ko tas haris man piekasās... tagad jauna mode panesusies, no rītiem man kaklā klupt   

labriit,,, ies kaut ko jeedziigu dariit