Jā, olita dzīvē ne tuvu nav tarkšķe, star citu, es arī nē. Un nekad mūžā neesmu pīpojusi /parāda     neparastai/ un arī iedzērusi esmu tikai aiz stiprām sicsāpēm. Reiz sanāca tā, ka bail mājas sienu palaist vaļā, jo labāk visu nakti pie sienas nostāvēt, nekā pie asfalta.

Belločka, nu tu tagad tā kā tāda zariņgovs izgāzies no lomas...          
Apnika?

Man tas smukais vīrietis galvu sagrozīja...    
Bet nu es jau nebūšu tā, kas vēstuli pirmā uzraxtīs    
Vot i kreņķis tagad...

Nu, vai ta tu nezini, ka vīrieši jokus NESAPROT !

belliņ ,baigi labi uztvēra manu domu... redz, vakar te sēdēju un domāju... a, ko es tai tautā tā iemīlējusies... un , tad kā kulaks uz acs-apskaidrība nāca... es, visu dienu runāju, nevis tarkšķu, jo neredzīgie bērni pasauli redz-caur skaņām, tausti -un , caur manām acīm- stāstu, kas un kā izskatās, skaidroju lietu būtību... un, patīk man tautā, jo varu pļurināt -muti nevirinot... feināka atpūta nevar būt... versij   

Biju drusku atklanījusies, bet ienākot izsmējos par Belliņas portretu. Super    

es a biju drusku atklanījies, mōrning!    

   izbeidziet takš abi klanīties...

galīgi atklanījušies.. bez jēgas..

   moš šite to nomināciju...    , ,,abi labi, abi klanās,,   

Haijam, kas ar tevi?    Kāpēc bez jēgas? Es, piemēram, atklanījos lai aizietu uz veikalu un paēstu pusdienas, ļoti jēdzīgas nodarbes    

junon..’..tā sīkāk lūdz- ko, ēdām , ko dzērām... un, izbeidz to hari klanīt   

Sīpolu siteni ar frī kartupeļiem un garneļu-mājas siera salātiņus. Dzērām minerālūdeni, gāzētu. Atbilde apmierina?    Cerams, ka neparastā šito neizlasīs    

..neparastā pendelīc čumudānā krāmē   
... a, ja pa normālam runājam, tad tie bij cepti kartiņi ar maltās gaļas mērci...   ...

garneles+siers... to laikam tie spranči tev ēst iemācijuši... ptū, mantu bojā...

... gāzētu ūdeni -ni un ni...

   harīc vēl joprojām atklanās... ka slikti nepaliek...    

Nebija vis cepti kartupeļi ar mērci, tas tiešām bija tas, ko es uzrakstīju    Nopirku Rimčikā, jo vīram bija slinkums taisīt pusdienas    

... vot, maite   a, tu vēl slavēji...             

Nu vienreiz jau var piedot    Un man uz to bodi tik un tā bija jāiet, tā ka lai jau paslinko vien šodien.