He-he... Meitenēm jauka pašironija un humorizjūta, vairāki lieliski stāsti!
Kā jau pāķku laukos un mežos augušam, ar braukt mācīšanos lielu problēmu nebija: labs paņēmiens -- braukt mācīties ar ausīm: klausīties un sadzirdēt, ko nozīmē labs braucējs, tādēļ no citiem pāķiem/mežiniekem biju dzirdējis:
1. "Par to meistaru, kas ātri brauc, reizēm vēl lielāks meistars ir tas, kurš māk braukt lēni", -- reāli tas nozīmē to, ka tas, kurš laukos un mežos nemāk braukt lēni, nebrauks vispār, jo iestigs. Braukt lēni nozīmē arī visus iespējamos lēnos manevrus -- parkošanos, apgriešanos, ierāpšanos un izrāpšanos no šaurām vietām.
2. "Kāds labi brauc? Parādi man viņu ziemā." Tagad, kad daudz priekšpiedziņas un pilnpiedziņas auto citiem braucējiem -- īpaši ziemā, kaut cik atpazīt aizmugurējās piedziņas auto, kas prasīgāki pret mācēšanu ziemā un slapjumā, -- nozīmē arī pašam justies mazliet drosāk.
3. "Kādam laba mašīna? Kur viņam ar mašīnu jābrauc? Auto, ar ko var braukt tikai pa šoseju, ir bīstams."
4. "Nav tādu vietu, uz kurām drīkst neskatīties, " -- tieši šis iegaumētais likums autoskolas kursantam, kurš neklausīja instruktoru ar viņa tekstiem "kāda mārrutka dēļ skaties tur, no turienes neviens nedrīkst braukt"..., -- tieši instruktora ignorēšana un pāķmācības loģika palīdzēja izglābt gan instruktora sierafordu no Mercedes-Benz 2, 5 tonnīgā komerckravinieka un, attiecīgi, arī 130 kilogramīgo instruktoru pašu no trieciena labās puses priekšējās durvīs. Kad pēc trim dienām atsākām trenēties, instruktors bļaustījās atkal "naaah*uj ti tudaa smootriš". Pabeidzām treniņu, nomainīju instruktoru.
0
0