Mana pieredze ar autovadītājas tiesību iegūšanu ir diezgan dramatiska, gandrīz nositos. Pasniedzējs bija mūs atstājis nodarbībās vienus, tikai ar pasniedzēju, kas pastāstīja par 1.palīdzības sniegšanu. Tā kā mums, visai grupai, bija jāiet lauka ne pa centrālajam durvīm, bet cauri garāžai, kur bija tumšs, tad man "veiksmīgi" izdevās iekāpt pa taisno vaļā atstātā remontbedrē. Kritiens ilga dažas sekundes, kuru laikā es paspēju daudz ko izdomāt, un vēl piedevām gaidīt, kad tad beidzot piezemēšos. Piezemējos veiksmīgi uz otrādi nomesta ķeblīša. Veiksmīgi tādēļ, ka uz augšstilba jebšu ciskas. :) Sliktāk būtu bijis, ja uz galvas... Kāja netika lauzta, tikai stipri sasitu. Toties kā bonusu par visu šito šaizi, un vēl pasniedzēja vainas apziņas dēļ, eksāmenu nokārtoju lepnā vientulībā, vēl pirms mani kursa biedri bija tikuši līdz skolas eksāmenam. :) Bet instruktors gan man palicis jaukā atmiņā - tik mierīgu un jauku instruktoru visiem varu novēlēt. Protams, gāja jau kā visiem sākumā, kad liels brīnums bija, ka stūri var arī vairāk sagriezt, ne tikai kā uz šosejas pa taisno braucot, kā arī sapratu pamazām, kā ar divām rokām un 2 kājām var spaidīt 3 pedāļus, rādīt pagriezienus un pārslēgt ātrumus. Tas gan bija ļoti sen, bet vēl tagad jāpasmaida, kad nopietni vaicāju savam instruktoram, vai pēc tiesību iegūšanas drīkstēšu pa pilsētu braukt ar 30 km/h :) Tā kā man ar atmiņu viss kartība, tad arī tagad nenervozēju, ja pa priekšu ma nedroši brauc automašīna ar M burtu, jo ne jau visi ar stūri rokās piedzimuši. :)

Jap, arī pēc iespējas ātrāk gribu tikt garām lēni braucošoem "Meistariem"..Pronozēt, ko nākamajā brīdī darīs, nevar..Un šķiet, ka nesen tikko dabujusi tiesības dāmīte gadijās uz salu tilta..Divas  joslas, pašauras, a viņai bail tiem stabiņiem vai tilta margām pietuvoties, brauca pa pašu vidu uz 30 km/h, ne apkārt apbraukt, ne pāri pārkāpt... M burtiņa gan nekur neredzēju..
Man instruktors bija ļoooti nopietns... Lai kautcik gaisinātu nopietnību, atradu instruktoram tuvo tēmu-medības... Kad tā dažreiz papļāpājām, draudzīgāks un atvertāks arī attiecībā uz mācīšanu bija..Šādas tādas fīčas pastāstija, pamācija, kuras ..Mācijos gan vēl uz žigulīša braukt... Kā mans krustēvs teica: iemācīsies ar žiguli braukt, ar pārējām markām stūrēsi kā dievs.

Ja ir pieredze, tad mašīnas markai nav izšķirošās nozīmes... lai gan- ar aizmugures piedziņu ir grūtāk.

man pieredze tikai cik pa kartinga trasi, bet šoperīši man saka, ka esmu ideāls lidzbraucējs, jo nekomentēju kā jābrauc, kur jābrauc u.t.t.t un nekritu šoferim uz nerviem 

Es ar uz žigulīša mācījos...

Varavīksne-nu tu gan labi izteicies-nu kā blondīne apmēram par to, ka riepa nav galīgi tukša, tikai pašā apakšā... protams pieredzējušiem vairs nav markai nozīmes... Bet šeit taču runa iet tieši par nepieredzējušiem, tādiem, kas mācās...

Nez kā var uz mašīnas mācīties?

Pirmā pieredze tumsā lielā ātrumā. Viss beidzās labi... pat stūri nenorāda.:-D

’’... ka riepa nav galīgi tukša, tikai pašā apakšā... ’’ te nu es pārsmējos... kaut gan pa lielam es varētu piekrist varavīksnei... kaut gan es ta arī nevaru pierast pie sava voyagera gabarītiem... piesēžos pie busa stūres... varat man acis aizsiet un tik un tā es braukšu... ir jau ir katrā mašīnā kaut kas savādāks... Bet par tiesību iegūšanu, tās es ieguvu padomju laikā... brauksānas instruktoru es dzirdiju un mācību procesa laikā mēs kārtojam tikai viņa delas un visur es biju pie stūres... Teorijā es biju grupas vecakais un tas nozīmēja, ka es nesu uz eksamenu žāvētas vistas un šņābīti mentiem un tātad mani aiztik nedrīkstēja... ja man šodien būtu jāliek teorija, es nenoliktu...

Iekrita acīs lūk šis:

... jāpiebilst, ka kritiens no trešā stāva balkona līdz puķudobei ilgs vien apmēram pusotru sekundi, ja kritīsi bez parašuta ...
Baidos, ka Tev bijusi darīšana nevis ar garāžu un remontbedri, bet gan ar raķešu šahtu

pag, pag es esmu arī jaucies iekšā šājā remontbedrē... nu nekas patīkams tur nav gan (starpcitu pašam kritējam laiks iet lēnak)... bet ar to beņķī ... nu maoins... tas būtu vāks... es esmu daudz kur kritis, esmu daudz sits, tāpēc es cenšos par cita nelaimēm nesmieties... ja es aprēķinātu visu briesmu faktorus procentuāli, tad mani zarka varētu nelikt, pietiktu ar celefāna maisiņu...

Labi jau labi, nu nav man ar tām krišanām tik lielas pieredzes kā tev, vienkarši pēc tā, ko tikai es visu nepaguvu padomāt, likās, ka krītu ilgi. :D

Vispār jau kursu vadītājs bija pārbijies šausmīgi, pieveda mani nākošajā dienā pie tās remontbedres gaišā dienas laikā, un man mati sacēlās, jo tur bez tā ķeblīša bija vēl visādi asi metāla gabali, cauruļu gabali, tā kā varu svinēt otru dzimšanas dienu. Bet tā kā lidošanā eksāmenu biju nokārtojusi, braukšanas eksāmens nesagādāja grūtības. :)

Tā gan ir - šādās situācijās subjektīvais laiks stipri vien izstiepjas garumā ...

... nu redzi - nav ļaunuma bez labuma

Piecas reizes liku teoriju autoskolā un 9 reizes braukšnu autoskolā !!!!!!!!!!!! Un tā arī nenoliku bet apsardzes darbiniekiem parādīja manu feisu un pateica lai skolas tuvumā vairs nelaistu !!!!!!!!! Un tā arī braukāju bez nekā ar bezneko jo to nevar nosaukt par auto jo ar kājām caur gridu var bremzēt un truši drusku apgrauzuši un drusku piesmacējuši!!!!!!!!

epbvt, ... Braucošs Flistons turušu būrī, ..to gan vēl nācija te nav pierezējusi;)))

Žurķi, beidz muldēt...

Dīvaini, nav nevienas prikļučeņijas ko atcerēties... Vienīgi atceros, ka teorija bija jākārto (CSDD) no rīta 9.00, es no eksāmena telpas iznācu 9.04... Braukšanas instruktors pavaicāja vai es esot špikojusi, ka tik ātri izmesta laukā...    
Nu patīk man braukt... un brīžam nesaprotu - ko tur nevar iemācīties...

Mācoties braukt uz atpakaļ gandrīz nobraucu mammai govi, pēc tam braucu pa šauru ieliņu, pretī brauc liels auto, es aiz bailēm, ka neizmainīšos, parādu kreiso pagriezienu un no ielas šķersojot viņa joslu, uzbraucu uz tādu kā būvlaukumu, tad kad tas briesmonis bija pabraucis man garām, tad atkal izbraucu uz ielas. Instruktors vien noteica - pa ielu, pusstundu pa pļavu, tad atkal pa ielu.. bet ja es izdomju bremzēt, tad viss kas bija uz pakaļējā sēdekļa, viss bija pie zemes, vienreiz tie bija sīpoli, vesels grozs... bet es pat nesalasīju.

... hmmmm... mums vidusskolā bija traktormācība, ..tad nu visiem un visām obligatā kārtā vajadzēja... dobrovoļna  prinuditeļna... apgūt šo lauku cilvēku obligāto priekšmetu... es ... ak, ... pat atcerēties negribas... neko no tā tehnikas gabala nesapratu un arī negribēju saprast, ... bet tiesības jakārto... tad nu, lai kaut cik iemācītos braukt palūdzām instruktoru(jaunu čalīti), lai iedot pēc stundām ar pabraukt, ... it ka jau nedrīksteja, bet ... meitenes jaunas, puika pēc armijaS... UN AIZIET... skolas priekšā atradās ar ar dzīvžogu atdalīts piemineklis kara upuriem... tad nu es gāzi grīdā un... šķersoju dzīvžogu ..2 vietās... oi...  ... nabaga puisītim tika vairāk kā man...

Meitenes jūs ar vīriešiem netiekat galā  kur tad vēl ar autiņu 
lai sieviete varētu novaldīt autiņu viņai ir jābūt bi seksuālai