Esmu maukusi tā riktīgi...
vārdus 3 gadu garumā nesaprata... pēc pēdējās cūcības situ no visas sirds... un pēc tam vienkārši izliku ārā ar visām parpalām...
tā ir visriebīgākā sajūta, kad otram iesit... pat,ja pelnīti...
ak,jā, esmu vēl situsi vecim, kurš zvetēja savu sievu... ar to brīdi gan lepojos..
vienkārši - var rasties ļoti dīvainas situācijas,kurās varam būt novesti tik tālu,ka vairs pat nespējam neko kontrolēt... taja brīdī tas sitiens liekas kā vienīgā pareizā reakcija...
Tad,ka kaut kur atkal parādās info par nodurtiem dzīves"draugiem"... saprotu, KĀ tas var notikt...