ixxi... viens no varintiem ,ka vīrietis grib valdīt , bet nespēj ... sieviete ir gadijusies stiprāka un nepadodās , vai ignorē šo ... kaut kas no enerģētiskā vampīrisma nāk prātā ...
izrādīšanās citu priekšā ... ES ESMU saimnieks mājās , nevis blusas

Vispirms jau cilvēkam pašam ir jāapzinās ka(vai) ir agrsīvs un jācenšas ar šo problēmu tikt galā. Ja pašam būs vēlme ir cerība uz rezultātu, nav vēlme - rezultāta nebūs nekad, un nav ko sevi pārliecināt ar cerībām ka tas tā vairs nekad neatkārtosies.

09.00.57   

mariins... "Raksturi masveidā veiskmīgi aizbīdīti uz izteikti pārspīlētu egoismu. Katrā sabiedrības slānī tas izpaužas citādi detaļās. Toties agresivitāte globāla."

Bet, nekas jau nemainīsies, vai ne?

Ziniet reizēm man visvairāk tomēr žēl apkārtējos, kam tai visā jānoskatās, vai kurus gribot negribot ievelk šādās afērās... Paši šie pāri - nav jau zināms moš pēc tādām klopēm šiem otrā kāzu jubileja - salabšana, lielisks sekss, kā saka - pašiem labi... Bet apkārtējiem ta pēc tam ar to jāsadzīvi, ka nezini, vai nākamā klopē kāds kādu nenosit...    

Vecs joks:
Vīrs cēt dūri uz galda:
- Kurš te ir saimnieks?

Sieva nostājas durvīs, viena roka sānos, otrā pavārnīca:

- Ko tu teici?

- Vai tad vairs pajautāt nedrīkstēs?    

Šī diskusija daudzās pazīmēs atgādina, ka bespreģeļščiku siltumnīca tagad ir tieši skolās, -- bieži ar kolēģiem apbrīnojam skolotājus, kas spiesti šito bardaku ciest. Es rosinātu skolotājus uz totāļu streiku tieši ar mērķi izbeigt šo visatļautības kultivēšanu, -- kaut vai lai visa Eiropa pie pakaļas būtu jāpiekniedē ar visām viņu izrādīšanās receptēm... Ot par šito gribas i lamāties, kaut gan savaldīties varu, jo ... nuja, es skolā nestrādāju, bet tos, kuri strādā un garigi nesapūst, iztur, -- apbrīnoju arī, mazliet. :)

vispār laikam tiešaam reti tie ģimeņu kautiņi sanāk skaidrā parātā , vai tā vientnē ... pārsvarā teijāteri aizspēlējas un publiku spēlējot ...

Un ko mums kultivē televīzija, multenes, seriāli? Viena vienīga agresija.

..labrīt... esmu modusies...
atskaitei- vairāk par 5 teikumiem, ja tie ir pa tēmu izlasīt māku un arī domu saprast...    

vīrietis neesmu un neesmu gribējusi būt, taču atļaušos izteikties...

manā paziņu ģimenē bija otrādāka situācija- sieviņa- visādi citādi jauka būtne , mēdza ieklapēt savu vīriņu.. pie tam nevis pa kluso, bet vienmēr tā , lai ir lliecinieki.. pa ausīm, pa seju, paraustīja kārtīgi aiz matiem... dēlietis ap 1.90 sarka un bālēja tikai...
vienreiz , bez kundzes ciemos atnācis un nedaudz uz krūts paņēmis, sūdzējās gandrīz ar asarām acīs- nu bet ko lai es daru>>?? sist pretī??? bet es neesmu tā audzināts...    

Mariins, ko var izmainīt skola (VIENA) pilnīgi neko, jo "demokrātiski" audzinātā sabiedrība ir sākusi atražoties... Kas būs vēl pēc gadiem 5-8... i domāt negribas... Jo arī skolās darbu ir uzsākuši janie pedagogi, kuri ir mācīti domāt ļooooti "demokrātiski" ... nu un tāds jau pats tās formulas i no galvas nemācās...
Ja es ar ķīmiju nesaistīts zinu visus metānus , etānus utt., tad lai to noskaitītu jaunais skolotājs vai skolnieks - gandrīz nav reāli sagaidīt...    Protams kā visus IR ARĪ IZŅĒMUMI...

Nu ko darīt... vienreiz bez sišanas ar spēku savaldīt (saturēt labi cieši) un skaļi paprasīt - vai iedomājies ka man nav nervi un rokas? Kas būs ja sitīšu es? Man tomēr spēka ir vairāk... Dažreiz iedarbojas...    

Bet man šai kontekstā gribas pajautāt. Kā jūs domājat, kāpēc tās bijušās, kuras vīrs ir sitis, pašā pēc šķiršanās metās ar kulakiem tiem večiem virsū un ja ir panna pa rokai, tad arī to laiž darbā? Atliek vien nobrīnīties vai reiz "baudītais" ir bijis tik tīkams, ka gribas vēl???

Ir jābūt stipram iekšām, lai to sišanu izbeigtu..lai vai kās tas cilvēks, tomēr ir pieradums, kautkādas jūtas, bailes palikt vienai   
nezinu, pie manis arī ir skrējusi draudzene ar asaram acīs... esot pagrūsta, vecis stāvot uz palodzes un lekšot lejā... palīdzi   ..bet pēc pusstundas abi jau atkal dūdoja ka balodīši   nesaprotu   

=>zumčiks
Par veciem jokiem arī var "norauties"         
Tikpat vecs jox   

ja vīrietis piem;eram pelna mazāk par sievieti , tad ir kaut kāds diskomfors... vīrietis grib pēc dabas vald;īt reizēm , bet toni nosaka , tas kam vairāk naudas ... vīrietim uz to brīdi nav ... vot i agresija rodas ... kāpj ,kāpj viss un sit ... vot bezdarbs un tādas lietas - agresiju un tādu lietu tad vairāk ... man tikko tas ienāc aprātā ... es šodien vairs nerunāšu ...    

... atzīšos- arī es esmu situsi...
nepateikšu cik man toreiz gadu bija- ne vairāk par 23... vīrs pirmo reizi pēc vairāku gadu kopdzīves( apprecējāmies ļoti agri) uz rīta pusi galīgi pielējies atvilkās mājās...
es visu laiku uztraukusies, negulējusi... ( mobilo nebija un zvanīt kaut kur un meklēt man pašapziņa neļāva)... tad nu kā vēru durvis vaļā- tā šķīlu... pati nobijos un muku prom uz guļamistabu un ieslēdzos...
daudzījās, klauvējās pie durvīm, nomierinājās un aizgāja viesistabā gulēt, bet es tā arī neaizmigu, domājot, ko nu esmu sastrādājusi... nevis, kur un ko viņš darījis un bijis, bet gan ko es!!!
no rīta vīrs saka, ka no tās pļaukas zvaigznītes gar acīm un viss dullums no galvas arā... pēc tam, protams, pasmējāmies un ilgi atcerējāmies.. un atzina, ka pelnījis bija kaut vai par to, ka licis man uztraukties..

Nav sliktu paņēmienu, -- nepieciešams pārdomāts/atbildīgs izpildījums. Tā sagatavošana prasa darbu. Meita bija otrajā klasē, tais pašos Zālīšos. Klasesbiedrs/puika pagrūda, skuķēnam ūdens celī, procedūras, izmaksas, kreņķi, laika pārplānošana. Ļaut skuķim sūdzēties skolotājai? Neder, labāk nebūs. Aizgāju uz skolu vienudien, nofiksēju puiku, pavēroju. Vēl vienu dienu. Trešajā reizē iegadījos tieši tur, kur šis skrien pa koka grīdu, -- lai drošāk, šis aizķērās aiz manas kājas savas beuzmnības dēļ, diezgan sirsnīgi nogāzās. Palīdzēju piecelties, atvainojos, ka šis man uzskrējis virsū. Kā ar nopietnu vīrieti parunājos ar šo, -- redz, kur labi, ka netrāpījās betona apmale, kas meitenītei, ko pagrūdi un kuru tagad man pie dakteriem jāvadā, Tavai mammai būs labāk, Tev celis tā nesāpēs, nebūs tā lielā adata, lūk, šajā vietā jādur un tik dziļi... Līdz pat seoptītās klases beigām, cik zinu, ap šo puiku nekas tāds vairs netika manīts. BET. Otrajā klasē tas vēl bija cerīgs un labojams, arī izcelsme cerīga. Bieži vien jau bērnudārza vecumā sarežģīti uzlabojumus dabūt. Un skolotājiem/audzinātājiem nav tik daudz laika ar vienu ņemties, citas oficiālās saistības arī...
Sascha, arī Tev paveicās, ka vīrs bija kaut cik audzināts un vēl ar prātu ietekmējams, jo saprata Tavu izmisuma reakciju. Ja izmisuma tiek apzīmēts katru dienu, ir rutīna bez perspektīvas labas.

Smaga tēma. Pilnīgi sabojāts cilvēks, nu, tas ,kurš reiz ticis sists. Veinalga, vai vecāki, situši, bijušais vīrs vai draugs. Tas ir viss, čau cilvēkam. Esmu piedzīvojis, ka man burtiski smejās ģīmī, vārdi ir nekas, bet sist jau Tu nesitīsi. Ticiet man, vienreiz tas var piegriezties. un vispār nav citas izejas- gāz ģīmi vai tinies no turienes prom uz visiem laikiem. Ak jā, vēl jau ir variants- paciest, ka par vārdiem vienkārši var smieties tieši ģīmī. Nepatīkamas atmiņas.

JEBKURA vardarbība ir ļoti nepatīkama, ja nu vienīgi cilvēks ir mazohists, tad VARBŪT ir savādāk...
Starp citu arī klusēšana (ilgstoša) ir vardarbības forma...